Ir pagājuši vairāki gadu desmiti kopš laika, kad mūsu vecāki bija bērni. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies: cilvēku dzīves veids, audzināšana, darbs, domāšana. Nevar apgalvot, ka tolaik kaut kas bija labāk vai sliktāk, viss vienkārši ir citādāk. Ir vismaz 9 lietas, kuri padomju laika cilvēki uzskatīja par normu. Par šīm interesantajām lietām 2020. gada 5. augustā pastāstīja Ļubova Visocka. Dažas no tām mūsdienu cilvēkiem rada nesaprašanu.
Padomju laika cilvēki
Agri gāja uz darbu
Bija laiks, kad dekrēta atvaļinājums bija 3 mēnešus. Vēlāk, 70-os gados tas tika pagarināts līdz gadam un vēlāk līdz pusotram gadam. Šajā laikā jaunajām māmiņām apmaksātu slimības lapu deva divus mēnešus pirms un divus mēnešus pēc dzemdībām
Patstāvība pirmajā vietā
„Ar atslēgu kaklā” – tā sauc padomju laika bērnus. Neviens ar viņiem nesēdēja mājās, tā nebija pieņemts. Bērni jau no sešu gadu vecuma paši nāca no skolas un sildīja ēdienu un pēc tam pildīja mājasdarbus. Mammas nestaigāja bērniem pa pēdām, nebija laika. Nebija iespēju arī kontrolēt bērnus ar mobilā telefona palīdzību un arī situācija ielās bija cita.
Nedrīkstēja būt par kreili
Padomju Savienībā bija jāpārmāca kreiļi. Ja bērns turēja pildspalvu kreisajā rokā, tā bija jāpārliek labajā. Vai arī tika pilnīgi fiksēta kreisā roka, lai bērns rakstītu ar labo. Rakstīšanas procesu stingri kontrolēja skolotāji un vecāki līdz pat 1986. gadam, tikai pēc tam kreiļiem ļāva rakstīt ar kreiso roku.
Zēniem matu griezumu variantu bija maz: bokss, ezītis un „kā Kotovskim”. Meitenēm audzēja bizes. Daži lielākie puiši vairs neiekļāvās standartos, viņi speciāli negrieza nost matus. Lūk, ko par to rakstīja žurnālā „ģimene un skola”: „Vecāko klašu skolēni, kuri seko apšaubāmai „modei” un veido tā saucamo stilīgo frizūru izraisa nepatīkamu iespaidu. Viņi neņem vērā pat to, ka šāda frizūra viņiem nepiestāv. Puiši audzē pārāk garus matus, pat ieveido tos, domājot, ka tas ir oriģināli. Šāda frizūra padara viņus vienkārši smieklīgus”
Sodīšana ar siksnu
Nevar apgalvot, ka sodi būtu atbalstīti, taču tie tika piemēroti gan skolā, gan mājās. Vecāki pielietoja „siksnas metodi”, bet reizēm pietika dabūt arī pa pakausi, lai vestu savu atvasi pie prāta. Tagad bērni var nofilmēt ar telefona kameru sadusmotu skolotāju, kuru pēc tam var atbrīvot no darba. Bet, ja kaimiņi jutīs aizdomas, ka slikti izturaties pret bērnu, noteikti darīs to zināmu attiecīgajām iestādēm.
Dienas režīms
Liela uzmanība tika veltīta dienas režīmam. Bērni apmeklēja silīti, bērnudārzu vai skolu. Mamma labi agri gatavoja brokastis vīram un bērniem, gludināja kreklu un bikses vīram. Viss strikti pēc standartiem. Lielāko daļu laika bērni pavadīja mājās, tāpēc vecāki nedrīkstēja „raustīt” bērnus un izjaukt viņu dienas kārtību.
Autiņi nevis pamperi
Tādu vienkārši nebija. Autiņu trūka. Mammas vārīja, ar rokām mazgāja un gludināja tos un atkal izmantoja. Tāpēc mūsdienu māmiņām un pat vecmāmiņām nesaprast, kur ir tās lielās grūtības ar bērniem, tik daudz dažādu palīglīdzekļu ir izgudrots, lai atvieglotu dzīvi. Gan pudeļu sildītāji, gan šūpuļgultiņas, gan daudz kas cits.
Nekāda spēlēšanās ar ēdienu
Mūsdienu vecāki lielu uzmanību pievērš bērna psiholoģiskajai attīstībai. Šodien jebkurš psihologs pateiks, ka bērnam jāļauj radīt nekārtību uz galda. Tādām muļķībām padomju laika māmiņām pietrūka gan laika, gan pārtikas. Pie tam bērns agri sāka apmeklēt bērnu dārzu, bet tur bija jābūt kārtīgam un audzinātam.
Medicīna
Vai nu jāstāsta, ka padomju laika cilvēki pat dzirdējuši par internetu. Ārstējās tolaik pie ārstiem. Padomju medicīna bija pirmajā vietā. Ja pediatrs teica, ka bērns jāpotē, tad jāpotē un nav jāuzdod lieki jautājumi. Ja tev nenozīmēja papildu izmeklējumus, tad tu esi vesels. Bet šodien – tikko kas, mēs meklējam atbildi vispirms Internetā, bet pie ārsta ejam jau ar paša uzstādītu diagnozi.
Droši vien jau ka tās nav visas padomju laika cilvēku atšķirības no mūsdienu sabiedrības. Iespējams, ka tu atceries vēl kaut ko no savas bērnības. Priecāsimies, ja tu padalīsies ar savām bērnības atmiņām komentāros.
