“Ķeizariņi” dažkārt nenovērtē situācijas nopietnību.
Tiem, kuri nākuši pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, nav bijusi pieredze pārvietoties pa dzemdību ceļiem. Kad bērniņš pārvietojas pa dzemdību ceļiem, viņā aktivizējas tās struktūras, kas atbild par izdzīvošanu, viņš gūst savā dzīvē pirmo pozitīvo pieredzi cīņā par dzīvību un šī pieredze iemiesojas viņā.
Tie, kuriem tādas pieredzes nav, var justies neaizsargāti un padoties grūtību priekšā, viņi ir tendēti un “aizlidošanu mākoņos”, kad kaut kas jārisina. Tāpēc viņi nekad tā īsti nenovērtē situācijas nopietnību, kurā ir nonākuši un ar pārlieku vieglumu attiecas pret to (dažreiz gan tas ir vairāk pluss nekā mīnuss), ir tendēti uz vēršanos pēc palīdzības pie citiem. Viņiem ir noformējusies atšķirīga struktūra: brīnumainie spēki mani vienmēr izglābs, kaut kas svarīgs man tiks piešķirts viegli.
Tāpēc problēmsituācijās viņi cer uz brīnumu. UN VIŅIEM TIK TIEŠĀM VEICAS DZĪVĒ.
“Ķeizariņiem” ir ļoti svarīgi attīstīt sevī prasmi tikt galā ar grūtībām patstāvīgi, saskatīt atbalstu sevī.
Tāpat jāsaka, ka vairāk pielāgoties spējīgi ir tie, kuriem bijušas labas attiecības ar tēvu un tēvam ir noformējusies nobriedusi vīrišķība, kā arī ir sakārtota sievišķā puse, tās abas ir līdzsvarā. Ir izveidojušās harmoniskas attiecības bērna un tēva starpā, kur tēvs ir spējīgs pārvarēt iespējamās grūtības un bērns pieņem šo modeli kā tēva iekšējo tēlu.
Mēs runājam par priekšrocībām un potenciālu. Tālāk jau cilvēks pats sevi attīsta. Tāpēc, ja esat “ķeizariņš” un esat iemācījies cīnīties ar dzīves grūtībām, tas ir tikai un vienīgi jūsu paša nopelns. Jūsu paveiktā darba rezultāts.