Leģionāru slimība jeb legioneloze ir atipiskas pneimonijas veids, ko izraisa jebkura no Legionella baktērijām. Slimības pazīomes un simptomi ir klepus, elpas trūkums, drudzis, muskuļu sāpes. Vēl var rasties slikta dūša, vemšana un caureja.
Baktērija atrodama saldūdenī. Cilvēks inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar baktērijām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Baktērija parasti neizplatās starp cilvēkiem. Riska faktori ir lielāks vecums, smēķēšana, hroniskas plaušu slimības, slikta imūnsistēma.
Pret slimību nav vakcīnas. Slimību var novērst, uzturot labā stāvoklī ūdens sistēmas. Leģionāru slimību ārstē ar antibiotikām. Bieži nepieciešama hospitalizācija. No slimības, ja tā tiek ārstēta, mirst aptuveni 10% inficēto, slimības neārstēšanas gadījumā — aptuveni 39%.
Saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nav zināms. Tiek lēsts, ka leģionāru slimība ir iemesls 2—9% pneimonijas gadījumu. Lai arī saslimt ar to var jebkurā gada laikā, slimība visbiežāk sastopama vasarā un rudenī. 1976. gada Amerikas leģiona konferencē notika pirmais zināmais slimības uzliesmojums, no šī notikuma slimība arī ieguvusi nosaukumu.
