Kādas sievietes pārdomas par valstī notiekošo

Kāda portāla “Facebook” lietotāja savā profilā dalījusies ar pārdomām par valstī notiekošo:
Sieviete raksta:

Lūk, iemesls, kāpēc mani tik ļoti uzjautrina visi tie sentimentālie murgi no tēmas “Kā atgriezt latviešus atpakaļ dzimtenē.” Kurš saprātīgi domājošs cilvēks vispār atgriezīsies, ja reiz tos, kuri vēl palikuši, drīz arī Latvijā vairs neredzēt? Pensionāri, kuri visu savu dzīvi godīgi strādājuši, n-tos desmitus gadu atdevuši strādājot Latvijā, vecumdienās saņem tādus grašus, ka nezin kā lai par tiem izdzīvo, taču Latvijas bagātākais pensionārs Lembergs tikmēr gozējas uz dzeltenās preses žurnālu vākiem! Redz, saņemot mēnesī septiņus tūkstošus!
Tikmēr kāds cits vecs pensionārs trīcošām rociņām skaita kapeiciņas kartupeļiem un baltmaizei. Cilvēki, kuri nestrādā augstos amatos laikam vispār nav pelnījuši normāli dzīvot. Diez ko tie ministri darītu bez tiem, kuri ikdienā rūpējas par viņu labsajūtu? Ko darītu, ja nebūtu apkopēji, kuri pēc viņiem tīra? Ja nebūtu trauku mazgātāji, kuri nomazgā viņu netīros šķīvjus pēc restorāna apmeklējuma? Ja nebūtu sētnieku, kuri tīra ielas? Tā varētu turpināt vēl un vēl!

Visi šie cilvēki, neatkarīgi no tā kur strādā, ir pelnījuši DZĪVOT, ne eksistēt, baidoties par to vai rīt būs ko ēst vai ne! Tikmēr “sabiedrības krējums” lepojas ar somiņām pa n-tajiem tūkstošiem, kamēr tai pat laikā ir bērni, kuriem mammas nezin ko kājās uzvilkt. Kāda jēga no tās augstās izglītības, ja vairumā gadījumu jaunieši ar saviem diplomiem vai nu emigrē uz ārzemēm vai arī cep burgerus vietējā kafejnīcā? Kāda jēga teikt, ka valstī jāveicina dzimstība un ka valstij vajag cilvēkus, ja reiz tad, kad cilvēkam vajag valsti, viņam tiek atteikta palīdzība? Vajag medicīnisko palīdzību? Mirsti nost – valsts nesponsorē! Vajag zāles? Mirsti nost – jo tās var atļauties tikai miljonāri! Kāda velna pēc mums, iedzīvotājiem, jāmaksā tie milzīgie nodokļi, ja tad, kad reāli vajadzīga palīdzība, viss gulstas uz līdzcilvēku pleciem un ziedojumiem? Kāpēc mums būtu jāsponsorē ministru ceļojumi un atvaļinājumi kūrortos, kurus viņi var atļauties par MŪSU nodokļu maksātāju algu?
Jā, ārzemēs cilvēki nereti strādā smagu darbu, arī ir noguruši, raujas kā var, taču vai nevienam no tajos krēslos sēdošajiem nav ienācis prātā jautājums – kāpēc šie cilvēki labāk raujas TUR, nevis Latvijā? Varbūt tāpēc, ka tur ir iespējams par nopelnīto izdzīvot? Un varbūt, atšķirībā no Latvijas, kurā dara visu iespējamo, lai liktu sprunguļus riteņos, tad, kad cilvēks vēlas uzsākt pats savu biznesu, tur vismaz tas ir iespējams? Ir iespējams uzsākt savu biznesu, noīrēt mājokli, galu galā – paēdināt ģimeni? Jo varbūt citur ir valstis, kurās patiešām cilvēks IR vajadzīgs?
Valstis, kurās pensionāri var atļauties ceļot? Kur bērniem ir pabalsti, kuri ir lielāki par smieklīgi atmestajiem 11 eiro? Kur izglītība tiek novērtēta un ir vajadzīga? Kur veselības aprūpe daļā gadījumu ir par brīvu? Kur neizgrūž naudu lai būvētu jaunus mākslas muzejus, mazgātu Gaismas pils logus un ķepinātu kopā Barona ielas bruģi, kamēr tauta mirst badā? Ejiet tak jūs visi… Tagad saprotu, ka pieņēmu pareizo lēmumu tad, kad nolēmu doties prom no Latvijas. Nekāds patriotisms vairs nespēj glābt, ja vēders tukšs un kājās nav ko vilkt. No tiem laikiem, kad debesis likās zilākas un zāle zaļāka, palikušas tikai nostaļģiskas atmiņas, viss pārējais, kas jāredz tagad, ir izmisums, bezpalīdzība, nomāktība, naudas trūkums un izteikta plaisa starp Latvijas nabadzīgo iedzīvotāju daļu un “biezajiem”. Ir pienācis laiks kaut ko mainīt! Ja ne sisties ar galvu pret sienu, mēģinot kaut ko mainīt sistēmā, kura jau sen kā sapuvusi, tad vismaz doties prom tur, kur smags darbs vismaz attaisnojas un kur vari justies kā cilvēks, ne paklājs pie ministru tuklajām kājelēm.
Avots: facebook.com