Ziepniekkalna apkaimē dzīvojošās meitenes, sievietes un visi pārējie, aicināšu Jūs visus būt bezgala uzmanīgus, jo mūsu rajonā klīst kāda ļoti dīvaina persona, kas pazīstamo lokā pārbiedējusi (maigi izsakoties) vien četras sievietes.
Iespējams, ka pārbiedēšana darbojas tikai līdz kādam brīdim.. Izlasi un padalies – varbūt vēl kādam ir pieredze ar šo personu. Bezgala dīvainā (bīstamā!) persona ir kāds gados jauns vīrietis, kas ir īsa auguma (aptuveni kāds 1.60m?), čirkainiem matiem, kas šad tad ir savākti čupčikā. Vairākas reizes uz muguras bijusi mugursoma (pēdējo reizi gan bija bez tās, bet aizdomas, ka tur iekšā varētu būt nazis vai kas tāds?), kājās kedas un šorti, kas garumā nedaudz pāri celim. Pēc skata jau šķiet tāds dīvains, bet darbības to tikai apstiprina..
Viss sākās ar to, ka šajā pirmdienā (24.07.), vēlā vakara stundā pēc 23.00 devos ikvakara pastaigā ar suni. Nedroši, bet katru reizi lieku ausīs austiņas. Izgāju cauri tumšajam parciņam ielas galā un nevienā brīdī apkārt nemanīju nekādu dzīvību. Tiklīdz biju izgājusi cauri un apstājusies pie kāpņutelpas, lai atļautu sunim paostīties, kaut kas lika man pagriezties un tūlīt manu uzmanību piesaistīja šis vīrietis, kas straujā solī, nez no kurienes uzradies (tumšajā parciņā ir krūmi), nāca manā virzienā. Pierāvu klāt Oliveru, lai nesanāk sadursme ar dīvaino tipiņu, no kā viņš nedaudz sabijās un savu iešanas kursu nedaudz mainīja, tomēr joprojām nogāja gar mani, lai saskartos mūsu pleci. Viņš pagāja garām un es savu ceļu turpināju pavisam lēnām, ar klāt pievilktu suni, lai ļautu tipiņam nozust. Viņš vairākas reizes griezās apkārt un uz mani atskatījās, tomēr manī nebija nekādas baiļu pazīmes. Aiz stūra viņš nozuda kā nebijis.. Turpināju pastaigu, līdz saņēmu satrauktu ziņu no mammas, ar steidzināšanu doties mājās. Īsi pēc manis no mājas bija izgājusi arī mana mamma, kura, acīmredzot, bija šī vīrieša nākamais biedējamais upuris. Vīrietis viņai sekoja, līdz ar to viņa sajuta, ka kaut kas nav kārtībā un sāka mest bezjēdzīgus lokus (lai neieietu tumsā), kuros viņš turpināja sekot. Apgriezusies riņķī un steigusies mājās, tomēr neatlaidīgais sekotājs joprojām minis uz pēdām. Tikai brīdī, kad mamma sasniedza mājas vārtiņus, viņš padevās. Pēc pārrunātā – pāris dienas pirms šī notikuma, viņš gaišā dienas laikā minis uz pēdām arī manai omei, kura gan tikusi pie lielāka pārbīļa, jo šis no mugurpuses ar rokām arī uzgrūdies virsū. Otrdienā, 25.07., mamma atkal devās staidzināt suni, šoreiz gan krēslā, lai nebūtu nakts melnumā atkal vaigā jāsastop šo dīvaini, un tomēr, neskatoties uz to, viņš atkal uzradās un sekoja, pat pielāgodamies mammas soļu ātrumam!
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
