Pavisam nesen “Facebook” vietnē kāda sieviete saņēmās drosmi un vēlējās atklāti pastāstīt, kā tas ir, kad Covid-19 rezultāti ir pozitīvi.
Sieviete raksta:
“Tie, kas mani pazīst, nojaušs, ka selfija ielikšana FB man ir pamatīga iziešana no komforta zonas. Savukārt paziņot, ka šeit esmu redzama ar diagnozi – Covid-19 pozitīvs, prasa vēl lielāku drosmi.
Kāpēc to daru? Lai apstiprinātu, ka simptomi var būt neparasti. Manā gadījumā ožas pazušana ar vates sajūtu galvā bez temperatūras, klepus un iesnām.
Līdz šim esmu apzinīgi distancējusies un tagad jau ceturto dienu kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem turpinu to darīt, pilnīgi izolējoties, līdz analīžu rezultāti būs negatīvi.
Lai velreiz pateiktos tiem tuvajiem, kas piegàdà pàrtiku, iznes atkritumus un noliek ziedus pie durvīm vai vienkārši aprunājas, radot morālu komfortu. Lai iedvesmotu tos, kas nobijušies no nezināmā, ka ar šādu diagnozi var turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Vingrot, skolot bērnus, veikt pārējo gūzmu ar mājas un citiem darbiem.
Tad, kad sagurstu un nedaudz sāk trūkt elpas, uztaisu mačas tēju, ielienu vannā, palasu Jāņa Joņeva Tīģeri un ir labāk. Pieņemu, ka jebkurā brīdī var būt saasinājums un zinu, ka daudziem simptomi ir daudz smagāki, bet šis ir mans – pavisam reāls šābrīža stāsts bez lirikas.
Jā, tas ir apgrūtinoši un ierobežojoši. Nē, tas nav briesmīgi un nerada paniku. Jā, iesaku iespēju robežās minimalizēt veikalu un sabiedrisku vietu apmeklējumus, izmantojot interneta plašās iespējas.
Nē, nezinu, kur vīrusu esmu dabūjusi. Jā, pēc simptomu parādīšanās nekavējoties informēju ģimenes ārsti un dabūju tūlītēju bezmaksas nosūtījumu analīžu veikšanai un rezultāts bija jau nākamajā dienā. Nevienam nav viennozīmīgas atbildes, kā viss attīstīsies, bet katram ir sava formula, kas ļauj saglabāt mieru.
Šodien ļaujos svētku sajūtai un svinu dzīvi, ēdot kaimiņienes izceptu dievīgu cielaviņu. Bet rīt no rīta atgriežos tikpat kaifīgajā disciplinētībā ar ikdienas atturību, mācīšanos un jogošanu, kas stiprina miesu, garu un rada milzīgas prieka būt rezerves un sagatavo ķermeni un prātu meditācijai, lai atgūtu un stiprinātu iekšējo līdzsvaru šo visu iznest ar smaidu un spēles sajūtu pakrūtē.
Un tad, kad šis viss beigsies, to vien kàdu laiku darīšu, kà apskaušos un iešu dabā, jo šīs divas lietas man pietrūkst visvairàk! Priecīgus svētkus mīlestībā, pieņemšanā un pateicībā par visu, kas ir!
Un tie, kas vēlas kopā ar mani jogot tiešsaistē pirmdienas/trešdienas un piektdienas rītos, raksta pm;)”
