Legālā frizētava pirmajā stāvā – iedzīvotājiem nav tiesību iejaukties
Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu (tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu).
Iepriekš likumā bija tikai teikts, ka jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi. Bet dzīvokļu īpašnieku kopība varēja pieņemt arī subjektīvus, nelikumīgus lēmumus. Piemēram, tagad kopība vairs nevar vienkārši principa pēc nolemt, ka pirmā stāva dzīvokļa īpašnieks sev piederošo platību nedrīkst pārveidot par biroju vai frizētavu. Ja projekts atbilst visām normatīvo aktu prasībām, to nedrīkst aizliegt. Tagad šis regulējums patiešām atbilst likuma 9. panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks savu atsevišķo īpašumu var lietot pēc saviem ieskatiem, ja vien tas netraucē pārējiem.”
Uzkrājumi remontiem tagad ir obligāti
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanai dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā obligāti un citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, pārvaldnieka atlīdzībai, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu vai to izmaksu efektivitāti. Minēto naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
(Dzīvokļu īpašniekiem būs noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām). – kā saīsināts variants
Iepriekš noteikumi par uzkrājumu veidošanu nākamajam periodam nepieciešamajiem remontiem attiecās tikai uz tām privatizētām dzīvojamām mājām, kur dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā kopsapulcē nav pieņēmuši kopības lēmumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas tiesību pārņemšanu vai nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai.
Tāpat uzkrājumus remonta darbiem veidoja arī individuāli tās dzīvojamās mājas, uz kurām obligāti neattiecās MK noteikumi Nr.1014., bet kur dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā bija pieņēmusi lēmumu par to, ka pārvaldīšanas/apsaimniekošanas darbības tiks veiktas ievērojot MK noteikumus Nr.1014. u.c., par ko arī parasti bija atruna pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā.
Bez šādas atrunas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā, dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā pieņēma lēmumu par uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai remontu darbiem kā arī noteica kārtību, kas bija saistošs.
Norādāms, ka līdz grozījumiem, kas stājās spēkā 01.01.2017., Dzīvokļa īpašuma likumā, šis pienākums nebija obligāts, kaut gan sabiedrībā un pārvaldīšanas funkciju veicošajās organizācijā un Ekonomikas ministrijā par šādu izmaiņu nepieciešamību runāja jau sen.
Avots: riga.lv
