Visdārgāko PSRS monētu vērtība, kas savulaik bijušas apgrozībā.
1 – 1. Visdārgāko monētu rindu atklāj 1923. gada desmit rubļu monēta (červoņec). Lai gan uz tā stāv rakstīts KPFSR (РСФСР) Tā ir tikai politiska formalitāte.
Monēta tika izlaista apgrozībā, lai veiktu ārējos ekonomiskos norēķinus, un, cik var noprast, valsts iekšējā tirgū praktiski nefigurēja. Bet, par cik “vecais” cara zelts starptautiskajā tirgū tajā laikā izraisīja daudz lielāku uzticību nekā “jaunais padomju”, tad liela pieprasījuma pēc šīm monētām nebija. Tāpēc liela tirāžas daļa tika pārkausēta atpakaļ zelta stieņos un pārkalta par pirmsrevolūcijas desmitniekiem. Neskatoties uz ļoti lielo tirāžu (gandrīz trīs miljoni monētu), līdz mūsdienām tie ir saglabājušies pavisam maz.
Šodien kolekcijas cena 1923. gada zelta desmit rubļu monētai pārsniedz 150.000 Krievijas rubļu (aptuveni 2200 eiro).
1 -2. Nākamās pēc hronoloģijas – 1925. gada divkapeiku monētas. Pēc 1924. gada lielajām tirāžām (pirmais naudas reformas gads), 1925. gadā vara monēta tika izlaista nelielos daudzumos un tikai mazos nominālos. Rezultātā 1925. gada divkapeiku monēta patlaban maksā apmēram 60 tūkstošus Krievijas rubļu (apmēram 875 eiro). Interesanti, ka par tās eksistenci kolekcionāri nezināja vairāk kā trīsdesmit gadus. Pirmo monētu numismāti atrada tikai pagājušā gadsimta vidū. Kopš tā laika tās ir atrastas ļoti nelielā skaitā.
Vēl par retām un vērtīgām tiek uzskatītas 1927. gada divkapeikas. To cena ir vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas rubļu (apmēram 1460 eiro). Bet pateicoties metāla meklēšanas attīstībai un melnajai arheoloģijai, pēdējā laikā tās vairs nav retums. Tomēr, monētu, kura ir labā stāvoklī, joprojām ir grūti atrast.
1 -3. Vienas no visvērtīgākajām PSRS monētām ir 10, 15 un 20 sudraba kapeikas, izlaistas 1931. gadā. Jaunās padomju monētas iekaroja tautas uzticību. Tāpēc tika pieņemts lēmums vairs neizmantot dārgmetālus naudas kalšanā. Sākot ar 1931. gadu sudraba monētu vietā tika kaltas vara – niķeļa monētas. Lai gan 10, 15 un 20 kapeiku sudraba monētas, izdotas 1931. gadā, ir iekļautas visos katalogos, atrast tās ir praktiski nereāli. Ja nu vienīgi kā atjaunotu variantu. Vienīgā 1931. gada sudraba monēta, kura bija pieejama apgrozībā, bija 20 kapeiku monēta. Tās vērtība pārsniedz 150.000 Krievijas rubļu (apmēram 2200 eiro).
1 -4. 1934. gada 20 kapeiku monēta ir sastopama tikai atjaunotā veidā un maksā 100 tūkstošus Krievijas rubļu (apmēram 1460 eiro). Oriģinālie eksemplāri pat muzeju kolekcijās ir tikai dažas. Lieta tāda, ka 1931. – 1934. gada monētu dizains izrādījās ļoti sarežģīts – strādnieks ar āmuru, vairogs, kas iekļāva nominālu, plus vēl pilns valsts nosaukums. Rezultātā liels monētu skaits tika izbrāķēts, tāpēc tika pieņemts lēmums pārtraukt šāda veida monētu kalšanu, bet visas 1934. gada 20 kapeiku monētas iznīcināt.
1 – 5. 1933. gada piecu kapeiku monētas maksā 20 tūkstoši (apmēram 292 eiro). 1934. un 1935. gada (vecais tips) – 9000 rubļu (apmēram 131 eiro) katra. Iemeslu, kādēļ šīs monētas ir tik maz, grūti nosaukt. Iespējams, vara un alumīnija krājumi vairāk bija nepieciešami otrās piecgades problēmu risināšanai.
1 – 6. 1942. gada 10 un 15 kapeiku vērtību, kuras katra ir vērta 15. 000 Krievijas rubļu (apmēram 220eiro), var izskaidrot šādi. Pēc tam, kad monētu kaltuve pārcēlās no Ļeņingradas (Pēterburgas) uz Urāliem, Krasnokamsku, kara laika apstākļos uzreiz neizdevās uzsākt pilnvērtīgu nepieciešamo monētu kalšanu. Nākamajā gadā monētu kalšana nostabilizējās. Rezultātā 1942. gada 10 un 15 kapeiku monētas kļuva par vienām no visretākajām monētām visā to nominālu kalšanas vēsturē.
1 – 7. Pašas zināmākās, un jāsaka, visretāk satopamās un dārgākās PSRS monētas ir visi 1947. gada nomināli. Lai gan izkaltas tika vairāk kā 500 miljoni monētu, tās visas tika pārkausētas. Kāds tam iemesls, var tikai minēt. Skaidrs bija viens, jaunais, pēc kara PSRS ģerbonis ar 16 lentām (apstiprināts 1946. gadā), parādījās uz monētām tikai 1948. gadā. No 1947. gada monētām ir saglabājušies tikai izstāžu eksemplāri (ar piekausētām “ūsiņām”, aiz kurām stiprinājās pie demonstrācijas stenda). Tas arī nosaka, ka šīs ir visvērtīgākās PSRS monētas. Pilns 1947. gada monētu komplekts tika pārdots izsolē 2008. gadā par summu lielāku kā 200 tūkstoši eiro, tas iznāk vairāk kā miljons Krievija rubļu par katru monētu.
1 -8. Uzreiz pēc šīm monētām, pēc numismātu domām, seko 1958. gada monētu komplekts. Tajā pie jau pierastajiem nomināliem pievienojas arī 2, 3 un 5 rubļu monētas. 1961. gada naudas reformu iesākumā bija domāts veikt jau 1958. gadā. Monētas jau bija izkaltas pietiekamā daudzumā, lai nomainītu esošo monētu masu un nosūtītas visām reģionālajām bankām. Bet kaut kas nenotika tā, kā bija paredzēts un komandas “atvērt maisus” vietā tika saņemta komanda “sūtīt atpakaļ”. Neskatoties uz to, daļa 1,2,3 un 10 kapeiku monētu nokļuva apgrozībā. Vienkapeikas un divkapeikas vidēji var maksāt ap 150, 000 rubļu (apmēram 2200 eiro), trīskapeikas 60, 000 (apmēram 876 eiro), un 10 kapeikas apmēram 40, 000 rubļu (apmēram 585 eiro). Cenas par pārējām 1958. monētām ir ievērojami augstākas, līdz pat 3,5 miljoniem rubļiem (apmēram 51,145 eiro).
Visdārgākās PSRS monētas – izgatavošanas kļūdas
Diezgan dārgas numismātu vidū ir “nepareizās” monētas – kad viena monētas puse ir no īstās monētas, bet otra, no kādas citas. Tādu monētu cena svārstās no 30 – 50 tūkstošiem rubļu (apmēram 438 – 730 eiro).Bet Pati interesantākā monētu – kļūdu grupa ir tā, kur monētas otrā pusē kļūdas pēc ir iekalts novecojis ģerbonis. Laika posmā no 1924. līdz 1957. gadam nomainījās četri PSRS ģerboņi. Tie atšķīrās ar diezgan ievērojamu detaļu – lentu skaitu, kas nozīmēja republiku skaitu, kas ietilpa PSRS.
Pie tādām monētām pieskaita:
10 kapeikas, kas izdotas 1946. gadā un 20 kapeikas, kas izdotas 1941. gadā. Bet tikai tās, kurām kalšanas laikā tika izmantoti 1937. gada spiedogi ar septiņām lentām ( vajadzīgo vienpadsmit vietā). Tādu monētu cena ir diezgan ievērojama un pārsniedz 50 un 100 tūkstošus rubļu.
Divas kapeikas, izdotas 1948. gadā ar vienpadsmit lentu ģerboni (16 vietā). Sastopamas ļoti reti. Maksā 70 tūkstoši rubļu (apmēram 1023 eiro).
Viena kapeika, izdota 1957. gadā ar 1956. gada parauga ģerboni. Ļoti reta un pieprasīta monēta. 2010 gada septembrī tika pārdota izsolē par 600.000 rubļiem (apmēram 8767 eiro).
Viena no numismātu interesējošām monētām ir 3 kapeikas un 20 kapeikas, izdotas 1931. – 1934. gadā. Lieta tāda, ka PSRS nosaukums un ģerbonis 3 kapeiku monētai bija kalts uz priekšpuses (aversa), bet 20 kapeikām uz aizmugurējās (reversa) daļas. Kad, kļūdas pēc, trīs kapeikas tika kaltas ar pēc diametram līdzīgās 20 kapeikas aversu, tad zem ģerboņa pierastās PSRS abreviatūras vietā varēja redzēt tukšumu, valsts nosaukuma uz monētas nebija vispār. Toties, 20 kapeika ar 3 kapeikas ģerboni varēja lepoties ar dubultu valsts piederību katrā pusē – gan pilno nosaukumu, gan saīsinājumu. Izsoļu cena šādām monētām ar kļūdu sasniedz 100 tūkstošus rubļu un vairāk.
Visvērtīgākās izmēģinājuma monētas PSRS 1953. un 1956. gadā.
Izmēģinājuma monētas 70 gadu laikā PSRS iz zināmas diezgan daudz. Lielākais vairums no tām saglabājies vienīgajā eksemplārā un atrodas vai nu muzejos vai Krievijas Valsts Bankas arhīvos. Par to cenām un vērtību var spriest tikai teorētiski. Tie eksemplāri, kas tomēr nokļuvuši privātpersonu rokās, tikuši pirkti un pārdoti izsolēs anonīmi un par izcili augstām cenām. Tā piemēram, izmēģinājuma desmitnieks no vara, izdots 1925. gadā, tika pārdots par 5 miljoniem Krievijas rubļu (apmēram 73,100 eiro), bet unikālo, 1929. gadā izdoto 50 kapeiku cena izsolē sasniedza rekordlielu summu – 10 miljonus rubļu.
Daudz biežāk ir sastopamas 1953. un 1956. gada izmēģinājuma monētas, kuras tika izgatavotas 1961. gada naudas reformas ietvaros. Tādas ir vairāki desmiti veidu. Un saglabājušās ir ja ne vairāki tūkstoši, tad simti noteikti.
Tās ir iespējams ja ne nopirkt, tad vismaz apskatīt. Papildus interesi izraisa tas, ka tie ir nevis atsevišķu monētu izmēģinājuma varianti, bet mēģinājumi izgatavot visu nominālu rindu no 1 kapeikas līdz 5 rubļiem. Pateicoties tiem, tika noformēts dizains visām 1961. gada monētām.
Izsolēs, kurās ik pa laikam šīs monētas parādās ir iespējams gūt priekšstatu par monētu cenām. Visbiežāk sastopamās ir 100 – 150 tūkstoši rubļu vērtas, pamata varianti tiek pārdoti par 250 – 700 tūkstošiem rubļu.
1961. – 1991. gadu PSRS vērtīgās monētas.
Pēc intensīvās monētu kalšanas 1961. un 1962. gadā, 3 un 20 kapeiku monētas neizlaida vispār. Dažos nākamajos gados šīs monētas izgatavoja ļoti ierobežotos daudzumos. Kā rezultātā, tās ir sastopamas reti un kolekcionāri tās vērtē augstu.
Nākamā dārgo monētu grupa veidojās 90to gadu sākumā. Sākot ar 1991. gadu, uz monētām kala arī vietu, kur tās izgatavotas. To darīja uz monētas aversa puses. M – Maskavas monētu kaltuve, L – Ļeņingradas. Neliela daļa 5 un 10 kapeiku ar 1990 gada skaitli tika izdotas ar šiem apzīmējumiem, iespējams, 1991. gadā izmantoja vairākus spiedogus ar vecajiem apzīmējumiem. Abu monētu cena, uz kurām ir 1990. gads un burts M sastāda 20 tūkstošus rubļu (apmēram 292 eiro). Zināms arī gadījums, kad tika izgatavotas 1991. gada 20 kapeikas, bet bez burta, kas apzīmē kalšanas vietu. Tādu 20 kapeiku vērtība ir 25,000 rubļu. Desmit kapeikas bez burta ir sastopamas diezgan bieži. To vērtība ir ne vairāk kā 3000 rubļu (apmēram 44 eiro).
Padomju numismātikas beigu posms ir ievērojams ar diviem retiem desmit rubļu eksemplāriem, kaltiem divu metālu savienojumā. Pirmie – 1991. gadā izdoti, ar monogrammu MMD(ММД). To vērtība, kas norādīta kolekciju katalogos, ir 30 tūkstoši rubļu (apmēram 440 eiro). Otrie, kaut kādā veidā izkalti jau iepriekš, ar uzrakstu PSRS Banka ar 1992. gada skaitli. Tos ikviens numismāts labprāt iegādāsies par 15,000 rubļiem (apmēram 220 eiro).
