Ar saviem padomiem gurķu veiksmīgajā stādīšanā dalījusies Ludmila Maksimova:
“Parasti es kārtīgi izdomāju, cik stādi man siltumnīcā būs nepieciešami, bet šoreiz pārcentos un man palika pāri daži no tiem.
Vīrs teica, lai es šos gurķus metu ārā. Man bija tik ļoti žēl to izdarīt, jo tā ir ļoti laba gurķu šķirne! Stādus lieku lielajās glāzēs (0,5 l), nevis mazajās (200 g), glāzītes pusi no satura pildu ar zemi. Kad tie sāk dīgt, pieberu klāt vēl zemi, jo tā stādi neizstīdzē un sanāk ļoti labi.
Nemitīgi domāju, kur lai realizē neiestādītos stādus, un nonācu pie secinājuma iestādīt gurķus maisos! Maisiem apakšā ieliku kompostu, kas bija palicis pēc ziemas, pieliku humusu. Lielā bļodā sajaucu pelnus, superfosfātu, un spaini zemes – visu samaisīju kopā un iebēru maisā. Atradu dārzā vietu, kur šos maisus nolikt, lai tie netraucētu. Gurķus sastādīju maija sākumā – kad pa dienu ir silts, bet naktīs vēl auksts. Maisā es tos apsedzu ar avīzēm un aplēju ar siltu ūdeni. Vīrs tikai staigāja un teica, ka man viņi tajā maisā vienkārši nosalšot. Bet man neviens gurķītis nenosala, turklāt tie iedzīvojās daudz labāk, nekā siltumnīcā esošie.
Laistīju es tos ļoti bieži, jo viņiem nav no kurienes ņemt mitrumu, taču pēc laika pamanīju, ka tie sāka slimot. Staigāju apkārt un nespēju saprast, kādēļ tā notiek. Izrādījās, ka viņiem bija par daudz mitruma. Ar nazi uztaisīju caurumus maisā, bet jau pēc laiciņa gurķi sāka daudz labāk augt.
Vasarā sapļauto zāli liku iekšā maisos pie gurķiem. No zāles gurķiem bija ļoti silti. Kad tie paaugās, iespraudu maisā mietu, pie kura tos piesēju. Centrā esošie stādi auga uz augšu, bet sānos – uz leju. Gala rezultātā sanāca pat ļoti skaista dobīte!
Mana eksperimenta rezultātā no maisa ieguvu ārkārtīgi daudz gurķus. Šogad noteikti izmēģināšu maisos stādīt arī kabačus.
