Tā kā airēšanas nodarbībās meitenes bija apguvušas pirmo palīdzību, to arī nekavējoties veica. Zēns sāka klepot un teica: “Es neko neredzu un man ir grūti elpot.” Krista paņēma t-kreklu un noslaucīja viņam seju, jo tā bija netīra ar dubļiem. Meitenes nolēma, ka Keisha paliks ar puišeli, bet Krista ies meklēt kādu pieaugušo, lai palīdzētu.
Kamēr Krista bija prom, draudzene veica atkārtotu pirmo palīdzību, jo zēns sūdzējās par elpas trūkumu, pēc elpināšanas puisēns atspļāva ūdeni. Keisha mudināja zēnus apğērbties un lūdza neraudāt, lai varētu sasaukt Kristu. Pēc neilga laika pieaugušie un daži bērni atskrēja uz notikuma vietu, kur viņus gaidīja varonīgā Keisha un pārbijušies puikas. Drīz pēc tam ieradās arī Garda, lai nogādātu mājās zēnus. Pati Krista atzīst, ka šajā situācijā nevarēja rīkoties citādāk, kaut arī glābjot cita dzīvību, riskēja ar savējo, tas esot bijis viņas pienākums. Šis patiesais stāsts, kādam nu kļuvis par varoņdarbu, kādam par otro piedzimšanu…
