Vai atceries bērnības takas? Vai atceries, cik bērnībā bija svarīgs katrs īpašais koks, veikals, soliņš, taciņa un citi objekti, kas palīdzēja atcerēties, kā no viena punkta nonākt otrā? Bērnībā viss šķiet liels un neizstaigājams, neaptverams. Taču, ja Tev ir izdevies pa bērnības takām pastaigāties jau kā pieaugušajam, tad zini, cik tās vietas tagad šķiet mazas un necilas. Tomēr tās spilgti un emocionāli atsauc atmiņā tos laikus, kad lielākās dienas raizes saistījās ar prātošanu – ko vēl var izdarīt, lai nebūtu garlaicīgi?
Taču bērnu takas ne vienmēr ir jau iemītas. Reizēm tās jārada pilnīgi no jauna. To šobrīd dara arī G. Vīksnas arhitektu birojs, ceļot bērnudārzu Jaunmārupē. Jāsaka gan, ka ne jau pats arhitektu birojs šo bērnudārzu ceļ; to dara paliela būvbrigāde. Tomēr G. Vīksnas profesionāļi to ir izcili izprojektējuši un uzrauga tā celtniecību.
Jaunais bērnudārzs tiek veidots pēc Margaritas Stārastes grāmatas ‘’Zīļuks’’ motīva. Varbūt arī Tu to atceries – Maijai, ejot uz skolu, no somas izkrita ozolzīle, kuras vārds ir Zīļuks. Šī Ozolzīle bija ārkārtīgi lepna. Saprotot, ka viņa cepure ir ieplaisājusi, Zīļuks dodas pēc palīdzības uz Stiebriņu ciemu.
Kamēr viņš meklē pēc citu palīdzības, tikmēr piedevām sagandē vēl citu radību ikdienu. Kad Zīļuks pazaudē arī savas rokas un kājas, tad kopā ar tām viņš palaiž vaļā arī savu milzīgo lepnību. Stiebriņu ciema iedzīvotāji, par spīti Zīļuka iepriekšējai iedomībai, palīdz viņam atrast savus pazudušos locekļus, un viņš tur paliek dzīvot ilgi un laimīgi.
Redziet, arhitektu biroji ar lielāko prieku rada ēkas, kas nav tikai funkcionālas, bet dod arī kādu pienesumu, kādu stāstu un skaistu estētiku apkārtējā teritorijā. Domāju, ka ikviens arhitektu birojs priecājas, kad viņu uzdevumu lokā nonāk ēkas, kas domātas mūsu bērniem. Šāda veida arhitektūra beidzot atļauj izmantot iztēli, kas pat tik matemātiski domājošam māksliniekam kā arhitektam, ir medus maize.
G. Vīksnas arhitektu birojs Zīļuka tēmu ir atradis jaunā bērnu dārza atrašanās vietas ielas nosaukumā. Tas atradīsies Ozolu ielā 2, kā jau minēju – Jaunmārupē. Arhitektu birojs bērnudārzu ir iecerējis tieši šādā pat Zīļuka ceļa motīvā. Ēkas vidū būs līkumainu ceļu atgādinoša halle, kas no sākuma vedīs uz jaunākajām grupiņām un tikai pašā galā būs vecākās, izlaiduma grupiņas.
Manuprāt, šāds arhitektu izdomāts hierarhiskais izkārtojums ir ļoti pārdomāts. Manuprāt, cilvēkam jau no bērna kājas ir jāsaprot, ka lai par kaut ko kļūtu, vispirms ir jāizaug. Es, protams, neapšaubu bērnus – ģēnijus, kuru prāts varbūt ir augstāk attīstīts nekā saviem vienaudžiem, bet tie ir tikai izņēmuma gadījumi, pēc kuriem nevar vērtēt visus bērnus.
G. Vīksnas arhitektu birojs ir kārtīgi piedomājis pie vēl kā. Lai sākumskola, kas mazos ķiparus gaidīs pēc bērnudārza, nešķistu vairs tik sveša un nesasniedzama, tā būs redzama jau caur bērnudārza durvju logu.
Ozola motīvu tiek plānots izmantot koka fasāžu apšuvumos. Iekštelpās plānots attēlot Zīļuku un viņa draugus, kas pa gaiteni it kā virzās uz priekšu. Kā jau mūsdienīgā projektā, arhitektu birojs ir iecerējuši salīdzinoši plašu velo novietni, daudz soliņu un lielu zaļo zonu. Gaidīsim, kad projekts un tā celtniecība būs pabeigti. Tad arī Jaunmārupes mazie ķipari varēs izbaudīt to, ko nozīmē mūsdienīga arhitektūra.
