Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs, kurš pazīstams arī ar ļaužu izglītošanu par dažādām pikantām tēmām, sociālajos tīklos paziņoja, ka ir “pienācis viņa laiks iziet no skapja”, atklājot, ar ko viņš aizraujas jau trešo gadu.
Aleksandrs vēsta:
“Nu ko, draugi, ir pienacis laiks man iziet arā no skapja. Pastastīšu ar ko es aizraujos jau trešo gadu.
Mani uztrauc planētas nākotne. Esmu par to, lai dabas resursus izmantotu maksimāli efektīvi un racionāli. Es neesmu vegāniskās filozofijas piekrītējs, jo uzskatu, ka nekas nevar aizvietot dzīvnieku proteīnu.
Iedziļinoties šajā tēmā secināju, ka lopkopībai aiziet nesamerīgi daudz resursu. Kādi vēl ir varianti? Kur dabūt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Risinājums ir! Eksistē milzīgs un nenovērtēts olbaltumvielu avots – kukaiņi.
Kukaiņu veidu un sķirņu ir miljoniem, bet ir tādi, kuriem ir labs elementu sastāvs un kurus relatīvi viegli audzēt. Es izvēlējos circeņus. Ilgi eksperimentēju ar visiem viņu procesiem – iemācījos vairot neierobežotā daudzumā, samazināju vairošanās cikla garumu, palielināju kaukaiņu masu un izveidoju optimālu barības sastāvu.
Nevar pat salīdzināt, cik daudz reizes kukaiņi ir efektivāki par tradicionālo lopkopību. Lai iegūtu 1 kg proteīna no kukaiņiem, vajag nieka 8 l ūdens, savukārt lopiem vajag 20 000 l. Circeņu atražošanas cikls ir mazāk nekā 2 mēneši. Kukaiņi neslimo. Kūkaiņus viegli kopt – šo procesu var pilnīgi automatizēt, tā, lai viens operātors varētu kontrolēt milzīgu fermu.
Kukaiņu rūpnieciskajai ražosanai nevajag ne dārgas tehnoloģijas, ne milzīgas investīcijas, ne retus resursus. Tai nevajag arī lielas platības, vai milzīgi daudz elektroenerģijas. Šī nozare mierīgi var eksistēt Latvijā.
Nav runas par to, lai tagad visi sāktu ēst makaronus ar ceptiem circeņiem. Pamatprodukts, ko iegūst no kukaiņiem ir proteīna milti – tas ir gaišs pulveris bez smaržas un garšas. To var pievienot kā komponentu tradicionālai pārtikai, lai samazinātu lopkopības produktu patēriņu un lai palielinātu uzturvielas daudzumu.
Galvenais mīnus kūkaiņu masveida ražošanai – ka tas ir pārāk inovatīvi. Pasaule vēl nav gatava pāriet uz cita veida barību. Pie tam ir milzīgs lobijs no visas tradicionālās lopkopības industrijas. Bet būs kā ar hibrīd un elektromašīnām. Tas ir tikai laika jautājums.
Ko es gribu ar to visu pateikt? Varbūt Latvijā ir drosmīgi investori, kuriem interesē bioloģiskas tehnoloģijas un kuri nebaidīsies attīstīt šo nozari. Jo ātrāk sākt, jo lielāku rezultātu pasaules līmenī var sasniegt. Var uzbūvēt kukaiņu proteīna rūpnīcu, kuras produkciju izplatīt pa visu pasauli!
Arī man būtu interesanti sadarboties ar studentiem, kuri aizraujas ar entomoloģiju, lai kopā meklēt risinājums, ka padarīt kukaiņus vēl vairāk piemērotus pārtikai.
Lūdzu iešeiro manu rakstu, lai būtu lielāka iespēja tam tikt pie pareizajiem cilvēkiem! Paldies!”
