Ņemot vērā, ka Irina tiešām veltīja daudz laiku mācībām, viņai tas atmaksājās, jo viņa tika augstskolā budžeta grupā. Augstskola bija citā pilsētā, kur arī dzīvoja vecmāmiņa. Kad Irina nebija fiziski laika, vecmāmiņa palīdzēja pieskatīti Alisi.
Lai kļūtu vēl patstāvīgāka, Irina arī sāka mazliet piestrādāt. Un šie naudas līdzekļi noteikti palīdzēja mazliet vairāk nostāties uz kājām.
Ģimenes locekļi ik pa laikam mēģināja saprast, kas ir bērna tēvs un no kurienes Irinai parādās lielākas naudas summa, taču Irina nevēlējās stāstīt.
Dotajā dzīves posmā Irina pati īrēja dzīvokli, paralēli mācījas un vēl strādājā nelielā radošā aģentūrā.
Ar meitiņu arī viss bija kārtībā – strauji auga, 3 gadu vecumā jau zināja burtus un mācēja skaitīt. Kopumā gudra meitenīte. Vēl jo vairāk, izdevās arī atrast vietiņu bērnu dārzā.
Irina, kad pabeidza skolu, viņa turpināja strādāt firmā, kur strādāja studijas gados.
Lielais noslēpums tika atklāts dienā, kad Alisei palika 6 gadiņi. Irina nolēma visu izstāstīt un atnāca mājās kopā ar jaunu puisi. Irinas mamma uzreiz to puiku atpazina.
Protams, uzreiz arī bija skaidrs, ka tas ir Alises tēvs – tādas pašas acis, ausis un mati.
Irina izskaidroja, ka tieši viņš atbalstīja, un abi nolēma kopā nevienam neko nestāstīt.
Attiecīgi visu šo laiku puisis ar Irinu klusībā tikās, un kad viņš pabeidza arī savas mācībās akadēmijā, viņš nolēma Irinu apprecēt, kuru gaidīja viņu 6 gadus.
Šis ir lielisks stāsts ar piemēru, ko patiesībā nozīmē īsta mīlestība. Ja pārim ir vienots mērķis un kopējs atbalsts, tad viss izdosies! Galvenais ir vēlme!
