Pēc ātrās, darba pilnās vasaras vienmēr iestājas rudens. Tomēr ne visiem tas ir zelta rudens. Vecums ir veselības, naudas un tuvu cilvēku izaicinājumu pilns. Atliek tikai samierināties, censties būt stiprākiem un ne pārāk paļauties uz citiem. Kā palīdzēt vecajiem cilvēkiem, kurus viņu pašu bērni neapciemo? Uz šo jautājumu katrs atbild pa savam.
Ieskaties, iespējams, vecajam kaimiņam, kuram ir ne pārāk laba dzirde, arī nepieciešama palīdzība? Vai arī vecā māmuļa, kura pacēlusi toni sabiedriskajā transportā, patiesībā vienkārši ir viena pati dzīvē palikusi?
Ne vienmēr viss ir tāds, kā izskatās.
Palīdzība vecajiem
Sniga. Ziema acīm redzami lika saprast, ka pilnībā var noteikt savus likumus. Pagaidām vēl ne tik spēcīgais vējš pūta gaisā milzīgās pārslas pret koku galotnēm, bet nākamajā mirklī tās jau bija zem kājām.
Tādā laikā ciemats pārtop gandrīz vai par pasakainu vietu. Skaisti. Tieši tā ziemu parasti apraksta grāmatās vai rāda filmās.
Bet Stepans neizjuta pozitīvas emocijas. Viņš taču zināja, ka aukstajā laikā dienas kļūst pavisam īsas, tas nozīmē, ka krājumā jābūt malkai, pārtikai un ūdenim.
Pa visiem šiem punktiem situācija bija visai izaicinoša. Malkas atlicis pāris dienām, ēdiens it kā bija, taču ar kartupeļiem, bietēm un putraimiem nekur tālu netiksi. Paldies vismaz, ka aka nebija aizsalusi.
Parasti dēls palīdzēja tēvam un brauca uz ciematu ar krājumiem. Ne pārāk dāsnas dāvanas, bet kādam laiciņam pietika. Pārcelties pie dēla uz pilsētu nesanāca: trīs cilvēki divistabu dzīvoklī pieņemt vēl vienu, lai arī diezgan spēcīgu večuku, nevarēja. Nācās gaidīt palīdzību šeit.
Gaidīja tik ilgi līdz vienā dienā viss izmainījās un apgriezās kājām gaisā…
Ej uz nākamo lapu un uzzini, kas notika tālāk!
