I. Liepiņa norāda, ka LBAS ir panākusi, ka tiek atbalstītas idejas par:
darba koplīgumu nozarē slēgšanas paplašinājumu;
darba devēja pienākumu pierādīt blakus darba ierobežojuma tiesiskumu;
virsstundu kompensēšanas ar atpūtas laiku sabalansētu regulējumu;
to, ka situācijā, ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā;
aizliegumu darba līgumā iekļaut klauzulu par piekrišanu veikt virsstundu darbu.
I. Liepiņa arī atgādina, ka kompromisa meklējumos LBAS nav pieļāvusi LDDK un Ārvalstu investoru padomes iniciatīvas:
pārbaudes laika pagarināšanu uz 6 mēnešiem;
vēlmi laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, neieskaitīt darbinieka ilgstošu slimības laiku;
atstādināšanas regulējuma izmaiņas, paredzot, ka darbiniekam jābūt sasniedzamam darba devēja noteiktajā kārtībā.
Pašreiz ar sociālajiem partneriem turpinās diskusijas par atsevišķiem nesaskaņotajiem priekšlikumiem – virsstundām (DL 68. pants) un biedru garantijām (110. pants), kuriem LBAS nav devusi piekrišanu, un par tiem diskusija turpināsies Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
LBAS priekšlikums ir saglabāt piemaksas apmēru par virsstundām Darba likuma 68. pantā iepriekšējā apmērā. I. Liepiņa piebilst, ka vienīgais izņēmums attiecībā uz virsstundu piemaksas apmēru varētu būt pieļaujams, ievērojot šādus nosacījumus:
piemaksas par virsstundām apmērs paredzēts ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos;
ģenerālvienošanās paredz minimālās algas paaugstinājumu, kas nav mazāks par divām valstī noteiktajām minimālajām algām;
piemaksas par virsstundām apmērs nevar būt mazāks par 50%.
Savukārt 110. pantā varētu precizēt, ka piekrišana arodbiedrības biedra atbrīvošanai (uz tādiem noteikumiem, kādi šobrīd ir noteikti likumā) būtu jāsaņem, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā trīs mēnešus.
