Papildatvaļinājumu var izmantot līdz nākamajam ikgadējam atvaļinājumam
Likumā kopš 2015. gada ir paplašināts darbinieku loks, kam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu. LV portālam e-konsultācijās iesūtītie jautājumi liecina, ka par to darbiniekiem ir gan interese, gan nav skaidrības.
Ar grozījumiem 151. pantā viesta noteiktība: ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums par kārtējo gadu piešķirams un izmantojams laikposmā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Papildatvaļinājuma regulējumam ir noteikts ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam līdzīgs princips, proti, arī papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
LM ir norādījusi, ka šis noteikums ir piemērojams tiem ikgadējiem apmaksātajiem papildatvaļinājumiem, kas piešķirti pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.
Likuma grozījumi ir spēkā no 16. augusta, un daudziem atvaļinājums vēl tikai priekšā. Tātad, ja kāds darbinieks šogad vēl nav izmantojis ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, viņš to var izmantot ne tikai šogad, bet arī nākamgad līdz kārtējam ikgadējam atvaļinājumam?
I. Vjakse klāsta: lai arī līdz šim Darba likumā nebija ietverts detalizētāks regulējums par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, tomēr praksē darba devēji nereti tieši tā arī piešķīra papildatvaļinājumus – laika posmā līdz nākamajam kārtējam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Kas attiecas uz jauno likuma regulējumu, tad – jā, ja papildatvaļinājums ir paredzēts pēc 16. augusta, tad to var izmantot līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Savukārt, ja darbinieks par šo gadu nav izmantojis papildatvaļinājumu un tagad (pēc 16. augusta) pārtrauks darba attiecības, par neizmantoto papildatvaļinājumu viņam būs tiesības uz kompensāciju naudā (tāpat kā par kārtējo neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu)..
Vēl jāpiebilst, ka šī norma attiecas uz visiem Darba likuma 151. pantā minētajiem papildatvaļinājumiem (par bērniem u. c. paredzētajiem).
Aizejot no darba, mācību nauda jāatmaksā
Likuma 96. pantā (Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana) darba devējam ir dotas tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina darba devēja izdevumus par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kas notikusi atbilstoši pušu noslēgtai vienošanās, ja darbinieks uzteic darba līgumu pirms vienošanās paredzētā termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad darbinieks uzteic darba līgumu svarīga iemesla dēļ, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Ar grozījumiem likumā noteiktas tiesības darba devējam atprasīt izdevumus par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu arī tajos gadījumos, kad darbinieka uzvedība ir bijusi darba devēja uzteikuma pamatā (tas ir, darba līgums uzteikts gadījumos, kad darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību; darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību; darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu; darbinieks, veicot darbu, bijis alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī; darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību; darba devējam ir bijis svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējās taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības).
Formula stundas algas likmei
Līdz šim Darba likums reglamentēja tikai vidējās izpeļņas aprēķinu, tomēr praksē diskusijas nereti raisa jautājums par to, kā darba devējam pareizi būtu jāaprēķina stundas algas likme, norādījusi LM.
Likuma 19. nodaļa (Darba samaksas izmaksa) papildināta ar 75.3 pantu (Stundas algas likmes aprēķināšana): Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.
Likumā ir arī citas izmaiņas: par pārtraukumiem darbā, ja ir aizliegums atstāt darba vietu, kolektīvās atlaišanas noteikumu attiecināšanu arī uz tālbraucēju kuģu apkalpēm u. c.
Darba likuma grozījumu normas Labklājības ministrija ir secīgi paskaidrojusi anotācijā (atrodama tiesību aktu vietnē Likumi.lv > Darba likuma grozījumu saistītajos dokumentos). Kā Saeimas plenārsēdē 27. jūlijā kolēģiem norādīja referente par Darba likuma grozījumiem deputāte Silvija Šimfa: ja kādu padziļināti interesē šo grozījumu būtība, tad ar to var iepazīties ļoti plašā, ļoti precīzā, labi sagatavotā šī likumprojekta anotācijā.
Darba likumam rosinātie, bet nesaskaņotie priekšlikumi
LBAS priekšsēdētāja vietniece I. Liepiņa nepiekrīt LV portāla “ātrajam novērojumam”, ka Darba likuma grozījumos acīmredzami ir ievērotas darba devēja intereses. Tā kā sākotnējais likumprojekts tika sadalīts divās daļās, ārpus grozījumiem ir palikuši priekšlikumi, kurus atbalstīja darba devēji, bet neatbalstīja LBAS, LV portāls lūdza raksturot, kuros jautājumos arodbiedrība nav piekāpusies.
