Daudzi noteikti ir dzirdējuši par izplatītājiem, aitas vilnas segu prezentācijām, pārcenotajām burbuļvannām un kafijas kapsulu automātiem. Šis stāsts nebūs par viņiem. Šis būs stāsts par ūdens filtru tirgotājiem. Par neliešiem, kuri izmanto vidusmēra pensionāra naivumu un neinformētību un bez sirdsapziņas pārmetumiem notirgo šiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem neadekvāti dārgu un pilnīgi nevajadzīgu, varbūt pat veselībai kaitīgu iekārtu. Viņi atnāca arī pie manas mammas. Un nu jau tas ir personiski.
Mūsu gadījumā viss sākās 12.jūnijā ar zvanu mammai, bet nākamajā dienā blēži no firmas Euraqua Finance jau bija klāt un pēc nelielas apstrādes (divi elementāri testi – elektrolīzes un ar TDS mērītāju: “Ieliesim jūsu krāna ūdeni šajā glāzē un mūsu ūdeni tajā glāze, re, elektrodi, vai, paskatieties, kāds jums netīrs ūdens! Un to jūs visu laiku dzerat?!”) stundas laikā bija uzlikts gan filtrs, gan parakstīts pirkuma līgums (no Euraqua Finance puses to parakstīja kāds Pjotrs Krasovskis) par 891 (!) eiro, aizdevuma līgums ar firmu Inbank Līzings un pieņemšanas-nodošanas akts.
Nākamajā dienā mamma par šo izstāstīja man. Protams, nekavējoties sākām rīkoties un aizsūtījām atteikumu firmai Euraqua Finance. Nākamajā nedēļā aizsūtījām atpakaļ arī pašu filtru un atteikumu Inbank Līzings firmai. Vārdu sakot, esam izdarījuši visu, ko no mums šajā gadījumā prasa likums – 14 dienu laikā atteikušies no pakalpojuma un aizsūtījuši atpakaļ nevajadzīgo preci. Un normālā civilizētā valstī ar to arī vajadzētu pietikt. Bet kas to deva…
Šī nu jau vairāk nekā mēneša laikā mamma saņēmusi vairākus telefona zvanus gan no Euraqua Finance, gan no Inbank Līzinga par to, ka abas šīs firmas negatavojas lauzt noslēgtos līgumus, lai gan likumā tas ir paredzēts! Tiek meklētas dažādas atrunas, Euraqua Finance pat apzināti izvairījās no mūsu atteikuma vēstules saņemšanas (to ir pavisam vienkārši izdarīt, ja tu mēneša laikā spītīgi ignorē Latvijas pasta atgādinājumus savā pastkastītē…). Vakar pat Inbank Līzinga pārstāve zvanīja mammai divreiz, lai abas rezes paziņotu, ka nē, viņu firma tomēr neuzskata līgumu par lauztu un vispār – kur ir mūsu nauda?! Vārdu sakot, pašlaik vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši no abām firmām, ir vairāk vai mazāk maskēti draudi – pa telefonu.
Tas pagaidām bija šīs epopejas īss apkopojums, bet neloloju nekādas cerības, ka ceļš līdz atrisinājumam būs vienkāršs. Izskatās, ka Euraqua Finance un Inbank Līzings neplāno ievērot likumu. Tādēļ – turpinājums noteikti būs. Mēs turpināsim cīnīties ar šiem blēžiem. Un vēlreiz – lūdzu, parunājiet ar saviem pensionāriem! Jo visādi var gadīties. Neparunājuši neuzzināsiet, ka jums tuvais pensionārs nav izlasījis nevienu pašu no daudzajiem avīžrakstiem un nav redzējis nevienu no TV sižetiem par šo tēmu. Runājiet ar viņiem, izstāstiet, lai uz savu galvu neparaksta līgumus, nemaksā kaut kādas iemaksas un nepērk lielākus pirkumus, nepakonsultējušies ar jums. Ja man ar šo izdosies no neapdomīga pirkuma izglābt vismaz vienu pensionāru, uzskatīšu, ka šo rakstīt ir bijis vērts.
Un vēl – ja esi dzirdējis par šiem darboņiem vai saskāries ar viņu nodarīto postu, padalies ar šo ierakstu – LIKE un SHARE – lai mēs visi uzzinātu šo blēdību patiesos apmērus Latvijā.
Avots: Facebook
