Ir neiespējami sodīt sevi mūžīgi par pagātnes kļūdām. Kādā mirklī ir godīgi jāpaskatās uz savu pieredzi, jāpieņem sevi un jāpiedot sev. Par pilnīgi visu! Par pagātni, tagadni un nākotni. Jāpiedod sev un jābūt gatavai piedot citiem.
Īpaši svarīgi tas ir sievietei. Viņa dod jaunu dzīvi ceļa sākumā, atgriež dzīvē ceļa vidū, un viņa turēs roku pirms finiša līnijas. Sieviete pati par sevi jau ir dzīvība.
Piedošana atbrīvo no pagātnes. Piedošana palīdz aizdziedēt brūces, aizvērt neizlasītās grāmatas un atlaist nerealizējušās vēlmes.
– Pazūd pretenzijas
– Pazūd kritika
– Atnāk sapratne par to, ka nekas nav velti. Ka ikviens cilvēks un katra minūte ir bijuši kaut kā svarīga dēļ. Tava skola. Tavā labā. Tavai dzīvei.
Ir svarīgi piedot saviem vecākiem.
Lai kādi viņi arī būtu. Tas tāpēc, ka neesi vairs maziņa meitene un ir pienācis laiks pieaugt. Ir svarīgi piedot saviem vecākiem, lai dzīvē ienāktu hartmonija. Ir jāpiedod savai mammai un tētim, jo bez tā ceļš uz pārpilnību ir ciet. Piedošana tavai dvēselei novels veselu vagonu akmeņu. Elpot kļūs vieglāk. Dzīve kļūs saprotamāka. Jūtām būs pavisam cita jēga.
Mācies piedot par spīti visam.
Jā, mēdz gadīties, ka patiesi piedot vecākiem ir grūti. Ar prātu it kā saproti, ka laiks “atlaist”, bet dvēselē tomēr vēl palicis kāds nieka nosēdums. Ar to tikt galā palīdzēs lieliska pozitīva pateicību prakse, kas ātri pacels tavu enerģētiku.
Prakse №1.
Uzraksti savas mammas, tēta, vīra, draudzeņu, vīramātes u.t.t. rakstura īpašības. Kad kārtējo reizi sāksi dusmoties un apvainoties, fokusējies uz šīm labajām īpašībām. Lai šis saraksts tev vienmēr ir pa rokai. Tādā veidā tev parādīsies jauns, labs ieradums – katrā notikumā un lietā ieraudzīt labo. Tas pamazām aizvāks tavas dzīves negatīvos stāvokļus.
Prakse №2.
Katru dienu pateicies saviem vecākiem par dāvāto dzīvi.
Iedomājies, ka tev uz ielas pienāk klāt cilvēks. Tu zini, ka viņš ir nelietis, bandīts, pretīga parsona. Un tāds cilvēks tev sniedz čemodāniņu ar miljons dolāriem. Kādas būs tavas emocijas un ko tu jutīsi tādā brīdī? Neapzinātu pateicību. Līdzīga situācija ir ar vecākiem.
Tu vari pardzīvot spontānu un ļoti plašu emociju gammu. Sākot no dusmām, skumjām, no nepieņemšanas līdz vēlmei atriebties. Vienkārši dari to.
Piedodot vecākiem, Tu piedod sev!
Un kādu rītu tu pamodīsies un sajutīsi, ka tevī pārtrūkusi šī stingrā gumija un vairs nav briesmīgā uzvilktā stāvokļa, ko rada aizvainojums. Tu vairs sevi nevaino un nelamā. Jā, tas bija sāpīgi. Man nebija taisnība. Jā, tā ir skumja pieredze. Taču es nekad vairs pie tā neatgriezīšos.
Pietiek!
Ir svarīgi piedot sev.
Paši stingrākie tiesneši un paši mīlošākie cilvēki esam mēs paši sev.
Paši sevi sodījām, paši sev piedevām.
