Kāda Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas paciente dalījusies šokējošā pieredzē par tur piedzīvoto attieksmi. Mērs esot pilns – nu slimnīcā pēc avārijas nonācis kāds radinieks, un, izrādās, tur nekas neesot mainījies!
Lelde raksta (saglabājam autores stilu un ortogrāfiju):
Nonācu stradiņu slimnīcā ziemā, biju 6 grūtniecības mēnesī. Bija skaidrs, ka gripa. Ierodos ar ātrajiem. Uzņemšanā n-tie slimnieki, n-tie radi, kas gaida, lai satiktu savus tuviniekus. Bardaks!
Ārsti pofigistiski. Man bija pilnībā aizpampis kakls, nevarēju parunāt, sāpēs kratījos un plus nereāli sāpēja viena kāja, normāli ne pagulēt, ne pasēdēt… Uz jautājumiem atbildēt varu tikai pamājot ar galvu, bet tiem necilvēkiem tas nemaz neinteresē.
Viņi kliedz uz mani – tu stulba esi, ka nevari parunāt?
Stundas 5 guļu uzņemšanas telpā ar vēl daudz citiem pacientiem. Dzirdu kā tiek lamāti veci cilvēki, esmu šokā. Ārsti viens otru saukā par idiotiem, sūta dirs#, un aprunā. Dažu brīd pat likās, ka sakausies. Iespaids – tur ne slimnīca, bet trakonams ar ārstiem pāķiem.
Pie manis atnāk daktere, lamā… Kāpēc guli uz sāna, tev jāguļ taisni! Rādu, ka sāp kāja… – jā, jā, visiem kājas no gripas sāp, guli taisni es teicu! Guļu taisni un masēju kāju, sāpes nereālas.
Atnāk cita ārste – kas tev kāju ļāva masēt? Guli! Tā nogulēju vairākas stundas līdz māsiņa atnāca ņemt analīzes. Dūra un dūra… Ņēma citu adatu un atkal dūra un dūra. Visas vēnas sadurstīja un beigās tāpat garām aizdūra. Pēc durstīšanas liek iet uz wc, vajagot urīnu. Kaut kā aizeju uz tualeti, kuru nevar aiztaisīt, tur viss vienās asinīs, smird. Pretīgi!
Vēlāk gaiteņa galā sauc manu uzvārdu, ceļu roku. Māsina dusmīga – tu atbildēt neproti un lamuvārdu virkne seko. Es klusi nosēcu, ka man kakls aizpampis, turklāt, maska uz sejas. Šī paņirdz un viss. Saka, ka jāiet uz rentgenu. Atbildu, ka esmu stāvoklī. Viņai tas ne silts, ne auksts. Ieķeros gultā un nekur netaisos iet. Saku, ka savam mazulim pāri nedarīšu.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
