Jelgavas nama iedzīvotāji vairs nespēj izturēt netaisnības no apsaimniekotāja SIA “Latvijas Namsaimnieks” (agrāk – SIA “Latio namsaimnieks”) – apsaimniekotājs pusgadu nav maksājis komunālo pakalpojumu sniedzējiem, līdz iemītnieki tika brīdināti par ūdens un siltuma atslēgšanu. Savkārt, atsakoties no netīkamā apsaimniekotāja pakalpojumiem, pārvaldnieks piestādījis milzu parāda rēķinu, vēsta “Bez Tabu”.
Pēc vienošanās par atteikšanos no “Latvijas Namsaimnieka” pakalpojumiem, pārvaldnieks, kā uzskata iedzīvotāji, cenšas apzagt iemītniekus: paziņo par parādu 15 tūkstošu eiro apmērā, jāmaksā iedzīvotājiem, kuri neko nav parādā. “Latvijas Namsaimnieks” māju apsaimnieko piecus gadus, nevienā no ikgadējām bilancēm parāds neuzrādās, stāsta iedzīvotāji.
“Es nemaksāšu neko. Mēs vispār neko nezinājām. Parāds, redz, uzradās pēkšņi, kad pateicām, ka gribam mainīt apsaimniekotāju,” sašutis ir iedzīvotājs Mareks.
Kā noskaidro “Bez Tabu”, parāds patiesi nav saistīts ar iedzīvotājiem. Apsaimniekotājs vēršas pret godprātīgiem rēķinu maksātājiem, jo negodprātīgs bijis iepriekšējais dzīvokļu īpašnieku sastāvs. Nams nodots ekspluatācijā 2007. gadā. Vairākus gadus tas bijis mazapdzīvots, tukšie dzīvokļi piederējuši firmai, kas centusies mitekļus pārdot. Parādu uzkrājuši dzīvokļu īpašnieki roku rokā ar iepriekšējo nama apsaimniekotāju SIA “AR nami”.
Banka atsavinājusi dzīvokļus, pēcāk tos izsolēs iegādājies pašreizējais, jaunais īpašnieku sastāvs. Jaunie nama iemītnieki, iegādājoties mitekļus, nav zinājuši par parādu. Līdz ar dzīvokļu īpašnieku nomaiņu namu uzņēmies apsaimniekot “Latvijas Namsaimnieks”. Lai iemītnieki nepaliktu bez komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekotājs ar pakalpojumu sniedzējiem noslēdzis cesijas līgumu – no saviem līdzekļiem samaksājis 15 tūkstošus eiro.
Kad nu “Latvijas Namsaimnieku” iedzīvotāji patriec, apsaimniekotājs negrib zaudēt savu naudu, tāpēc pieprasa to no jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nav nekāda sakara ar iepriekšējo īpašnieku grēkiem un kuri nav zinājuši par cesijas līgumu.
“Latvijas Namsaimnieka” kompānijas pārstāve Agnese Rubeze telefonsarunā atzīst, ka pašreizējie iedzīvotāji rēķinus maksā godprātīgi, bet ir pārliecināta – svešu personu uzkrātais parāds ir jāapmaksā.
“Parāds ir mājai, nevis katram īpašniekam. Katrs dzīvokļa īpašnieks nevar noslēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Līgums par pakalpojumiem tiek slēgts mājas vārdā. Līdz ar to visa māja atbild par saistībām,” skaidro “Latvijas Namsaimnieka” pārstāve Rubeze.
Pārvaldnieku asociācijas priekšstāvis: Godīgiem iedzīvotājiem nav jācieš citu grēku dēļ.
Iedzīvotāji uzsver, ka nav devuši piekrišanu cesijas līguma slēgšanai, un tāpēc viņiem nevajadzētu ciest no šīs situācijas.
“Ja ir bijušas parādsaistības, ko “Latvijas Namsaimnieks” ir pārņēmis ar cesijas līgumu, jābūt dzīvokļu īpašnieku lēmumam, ka viņi ir piekrituši apmaksāt agrāko iedzīvotāju uzkrāto parādu. Ja tāda lēmuma nav, tas nozīmē, ka “Latvijas Namsaimnieks” ir brīvprātīgi uzņēmies parādsaistības, un tās ir tīri “Latvijas Namsaimnieka” saistības. Viņš nevar uzlikt parādsaistības uz dzīvokļu īpašniekiem,”Peipiņš.
V. Pepiņš to sauc par bumbu ar laika degli, kas ir sprāgusi. Proti, viss bijis labi līdz brīdim, kad iedzīvotāji nolēmuši atvadīties no “Latvijas Namsaimnieka”.
“Apsaimniekotājs saprot, ka atgūt 15 tūkstošus no godprātīgiem iedzīvotājiem savu neizdarību dēļ nevarēs, tāpēc savāc viņu naudu sev. Pēc tam šādu rīcību centīsies pamatot ar to, ka tādējādi atgūst parādu,” motivāciju nenorēķināties par komunālajiem pakalpojumiem skaidro V. Peipiņš.
Avots: nozagts.focus.lv
