Sestdien, 19. oktobrī, tirdzniecības centrā “Akropole” Rīgā notika ārkārtas situācija, kur visi tirdzniecības centra apmeklētāji tika palūgti, lai nekavējoties iziet ārā.
Kāds vīrietis vārdā Matīss šo situāciju arī piedzīvoja un nolēma ar to padalītes nākamajā dienā sociālā tīklā “Facebook”.
Matīss raksta:
“Vakar bija laba diena.
Plkst 18:40 mani palūdza iziet no kinoteātra.
Bet tas mani nepārsteidza, jo puisis, kurš ienāca kino zālē, kamēr uz ekrāna rādīja treilerīšus, ne visai pārliecinoši, tomēr palūdza iziet laukā visus.
Tas, kas mani pārsteidza, ir tas, kas notika pēc tam.
Izejot no zāles, varēja saklausīt to, kas skanēja skaļruņos…
“Tirdzniecības centra Akropole telpās ir izveidojusies ekstremāla situācija, lūdzu dodieties uz tuvāko izeju!”
No vienas puses forši, ka cilvēki necēla paniku un neskrēja uz izeju tā it kā tur kāds dalītu miljonus.
No otras puses…
…ekstremāla situācija, manuprāt, nav tā situācija, kad iet prasīt, kas notiks ar tavu kino biļeti, čekot telefonu, un čiliņā braukt ar eskalatoru.
It īpaši, kad tu redzi, ka visi veikali jau ir aizvērti ciet.
It īpaši, kad tu redzi satraukumu kino darbinieku sejās, kuri labprāt paši pamestu telpas.
It īpaši, kad skaļruņos skan vārdi…
“Ekstremāla situācija”
“EKSTREMĀLA SITUĀCIJA”
Šodien sēžu Akropolē un rakstu šo postu un viss ir labi.
Tikai galvā viens jautājums…
Vai tiešām vakar nevienam neienāca prātā, ka kaut kas var uziet gaisā vai sabrukt, un tas bija tikai laika jautājums tu sagaidīsi rītdienu vai nē?
Varbūt esmu saskatījies pārāk daudz filmas.
Varbūt manī mājo pārāk liels izdzīvošanas instinkts.
Un varbūt tāpēc es ātrā solī pametu tirdzniecības centra telpas un nedrūzmējos ar smēķi rokā pie izejas.
Bet varbūt cilvēki ir pārāk vieglprātīgi un viņu izdzīvošanas instikts ir notirpis kā kājas, kad aizsēdies stundām ilgi uz poda ar telefonu rokās.
Saskaņā ar ziņu avotiem, tā bija ugunsdrošības trauksme. Tikai bez uguns. Tātad viltus trauksme.
Šoreiz viltus. Citreiz var nebūt.
Potams…
Labi, ka beigu beigās viss tomēr labi.
Bet varēja arī nebūt.
Neskatoties uz to, ka iecerēto filmu vakar neredzēju…
Neskatoties uz to, ka man vakar tika slēgts svarīgs uzņēmuma konts bez iemesla…
Neskatoties uz to, ka, agriežoties mājās, pamanīju, ka kaimiņam pārplīsusi ūdens caurule un man no virtuves griestiem pil ūdens…
…vakar tomēr bija laba diena.
Jo visas dienas labas, kamēr plaušās ieplūst gaiss.
Viss pārējais ir tikai dzīves izaicinājumi. Lielāki vai mazāki, bet kā ar jebkuru izaicinājumu, ar tiem var tikt galā.
Bet ko tad es te par sevi.
Kāda diena vakar bija tev?”
