Latvijā ir senas alus brūvēšanas tradīcijas, taču divlitrīgo plastmasas alus pudeļu sērga šeit ir krietni iesīkstējusi. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijā esam izstrādājuši izmaiņas likumā, lai aizliegtu pārdot stipro alu, kā arī alu tilpumā virs viena litra. Izmaiņas parlamentā jau atbalstītas pirmajā lasījumā. Sagaidāmas karstas diskusijas, uzņēmējdarbības neapmierinātība, kā arī spēcīgs nozares lobijs, taču sabiedrība rūpīgi varēs sekot līdzi šim procesam.
Šādas tilpuma mērvienības un tā sauktais pastiprinātais alus neveicina izsenos alus darināšanas paradumus. Patlaban iedzīvotāji ir spiesti nopirkt vairāk, nekā paši var izdzert. Tā, manuprāt, ir pārmērīga alkohola lietošana, nevis samērīga un kvalitatīva produkta patērēšana. Piemēram, Čehijā un citur Eiropā veikalu plauktos pudelēs nav atrodams alus stiprāks par pieciem grādiem, turklāt tas nereti ir pildīts stikla pudelēs.
Paredzēts, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 7,5 grādiem. Tāpat nedrīkstēs tirgot alu par litru lielākās pudelēs, ja to stiprums ir līdz 7,5 grādiem. Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka vai metāla iepakojumu, kā arī, ja dzērienu tirgo tā ražošanas vietā. Tas nozīmē, ka vairākas alus šķirnes virs diviem litriem plastmasas pudelēs veikalu plauktos vairs neredzēsim.
Aizliegums, protams, nebūs kā universāla formula, kas atrisinās alkohola problēmu kopumā, taču tas būs neliels ieguldījums alkoholisma mazināšanā un iedzīvotāju atturēšanā no nekvalitatīvas dziras izvēles.
Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām pieaug un ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pērnā gada dati liecina, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri, savukārt 2014.gadā – 9,8 litri. Jāatgādina, ka pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.
Mani visvairāk pārsteidz tas, ka 26 neatkarības gadu laikā, Veselības ministrija nav spējusi apkarot alkoholisma problēmu, un stiprā alus tirdzniecība joprojām “iet no rokas rokā”. Par to liecina manis paša un iedzīvotāju iesniegtie novērojumi. Divlitrīgā alus pudele kādā no veikaliem bija nocenota uz 19 eiro centiem! Arī pagājušajā nedēļā vienā no lielveikaliem izliktajā paletē šāds alus maksāja 76 eiro centus. Pēc šādiem novērojumiem rodas iespaids, ka tauta tiek nodzirdīta jau vairāk nekā 26 neatkarības gadus. Gluži kā padomju laikā, kad sabiedrību vajadzēja apslāpēt, lai tā nebūtu sabiedriski aktīva, neiebilstu pret ekonomiku, būtu mierīga un lieki netraucētu valsts iekārtai un tās politikai. Manuprāt, Latvijas sabiedrībai “lielie bamšļi” nav vajadzīgi. Es noteikti nevēlos, lai mūsu bērni un mazbērni to dzertu.
Ierobežojumi gan neattieksies uz alus ražotājiem ražotnēs. Piemēram, Valmiermuižas alu tā baudītāji joprojām varēs iegādāties ražotnēs arī izlejamā veidā, lai to paņemtu līdzi iepildītu plastmasas pudelēs.
Plastmasas alus pudeļu izskaušana sniegs nelielu artavu kopīgajā politikas uzstādījumā par veselīgu dzīvesveidu. Atcerēsimies, ka tikai “veselā miesā ir vesels gars”.
Lētais alus plastmasas pudelēs, manuprāt, ir kā nekvalitatīva dzira, kas indē pārmērīgus lietotājus, it īpaši cilvēkus lauku reģionos, ņemot vērā, ka Latvijai pieder tik senas alus brūvēšanas tradīcijas. Tās ir aprakstītas pat latviešu tautasdziesmās, tāpēc saglabāsim tās un ļausim cilvēkiem patērēt kvalitatīvus produktus.
Pēc plastmasas alus pudeļu izskaušanas tālāk būtu jādomā par Latvijas alus ražotāju tradīciju pilnveidošanu, iespējams pat par atsevišķu regulējumu kvalitatīvā alus brūvētāju nozarei. Toties tautā sauktās “divlitrenes” un “bamšļi” nu ir jāatstāj pagātnē.
Avots: https://www.facebook.com/romans.naudins/posts/1197920396934528
