Viens no cēloņiem, kāpēc bērnus piemeklē dermatoze ir neveselīgas attiecības mātes un bērna agrīnajā vecuma posmā. Statistika rāda, ka 91% dermatozes slimību aizsākas bērna pirmajos divos dzīves gados. Āda jau no dzimšanas ir viens no fundamentiem, kā bērns komunicē ar māti, un no šī kontakta ir atkarīgs bērna emocionālais un fiziskais stāvoklis. Bērni, kuri ir nepārtrauktā, veselīgā fiziskā kontaktā ar māti, ātrāk pieņemas svarā un nobriest psiholoģiski, retāk slimo un ir daudz mierīgāki.
Krūts bērni, kuriem liegts fiziskais kontakts ar pieaugušo, pārstāj attīstīties, degradējas un pat iet bojā. Jaundzimušā fiziskais kontakts ar māti ir viens no būtiskākajiem faktoriem vai mazuļa emocionālais stāvoklis turpmāk būs stabils.
Ja bērnam trūkst kontakta ar māti veidojas negatīva reakcija, proti, uz ādas parādās dažādi izsitumi un diatēze. Pēcāk šī reakcija var kļūt par hronisku dermatozi. Krievu ārste G. I. Smirnova norāda, ka vairāk kā 60% bērnu, kuri cieš no alerģiskām dermatozēm, ir baroti ar pudelīti, nevis krūti.
Pētījumi apstiprina, ka vismaz piecus mēnešus ildzis laktācijas periods mazina neirodermīta risku. Mātes, kurām ir kādas psiholoģiskas problēmas, piemēram, slēptas dusmas, bailes, traumas, nevēlēšanās rūpēties par mazuli, bieži nevēlas fizisku kontaktu ar bērnu. Tāpēc bērns no savas puses uz šādām problēmām reaģē ar paaugstinātu ādas reakciju, kas vēlāk pāraug psiholoģiskā konfliktā ar māti. Bieži vien ir sastopamas mātes ar divdomīgu uzvedību, proti, viņas slēpjas pārspīlētu rūpju aizsegā, kas robežojas ar naidīgumu, bet patiesībā cenšas izvairīties gan no fiziska, gan emocionāla kontakta ar bērnu. Tāpēc bērns piesaista vecāku uzmanību ar ādas palīdzību jeb ķermeniski.
Avots: www.econet.ru
