Dzīve ar mums mēdz izspēlēt tādus scenārijus, par kurus pat labākajiem kino režisoriem nav izdevies izdomāt. Šie īsie stāstiņi pierāda, ka mīlestība mūsu dzīves spēj pārvērst un likt justies labi! 🙂
1. Šodien, divas dienas pēc mana mīļotā cilvēka bērēm, es saņēmu puķu pušķi, ko viņš man bija pasūtījis iepriekšējā nedēļā. Zīmītē bija teikts: “Pat ja uzvarēs vēzis, es gribu, lai zini, ka tu esi mana sapņu sieviete.”
2. Šodien es beidzot uzvarēju tiesas prāvā, kas ilga jau 14 mēnešus. Kad atklāju, ka mans kaimiņš regulāri sit savu suni, nolaupīju dzīvnieciņu un mani arestēja. Es iztērēju daudz naudas tiesas prāvās, bet šodien, pamostoties un sajūtot silto mana četrkājainā drauga purniņu pie pēdām, sapratu, ka tas viss ir bijis tā vērts.
3.Mana meita, atgriežoties no skolas, vaicāja, kur viņa var iemācīties zīmju valodu. Kad jautāju, kāpēc viņa to vēlas, meita pastāstīja, ka skolā ieradusies jauna meitene. Viņa ir kurla un prot tikai zīmju valodu, tāpēc viņai nav neviena, ar ko parunāties.
4.Arī mūsu skolā ir vispopulārākā meitene. Viņa ir neticami skaista un gudra, un visi zēni ir gatavi darīt jebko, lai iegūtu viņas uzmanību. Tomēr skolā visu laiku viņa pavada ar vienu zēnu – ar savu mazo brālīti, kuram ir autisms.
5.Kopā ar vectēvu skatījāmies vecās fotogrāfijas, līdz uzgājām kādam kadram, kurā viņš bija redzams, dejojot ar vecmāmiņu, kas bija nomirusi pirms pāris gadiem. Vectēvs aplika man apkārt roku un teica: “Vienmēr atceries – pat, ja kaut kas neilgst mūžīgi, tas nenozīmē, ka tas nav bijis tā vērts.”
6.Man ir diabēts. Pirms diviem gadiem nomira mana mamma, un es paņēmu viņas kaķi Kici. Nesen Kice trijos naktī sāka skaļi ņaudēt un mani pamodināja. Nekad iepriekš nebiju dzirdējusi kaķeni tik skaļi un neatlaidīgi ņaudot. Es piecēlos, lai noskaidrotu, kas noticis, un pēkšņi sajutos ļoti vāja. Pārbaudīju savu cukura līmeni. Izrādījās, ka tas bija nokrities līdz 53, kaut gan ārsts bija teicis, ka norma esot 70-120. Vēlāk slimnīcā man paziņoja, ka, ja Kice nebūtu mani pamodinājusi, es tā arī nekad nebūtu piecēlusies.
7.Izkāpjot no metro man sāka sekot kāds liels suns. Viņš man sekoja līdz pat dzīvoklim. Es sāku nervozēt. Pēkšņi manā priekšā parādījās vīrietis ar nazi un lika man atdot maku. Pirms es paspēju aptvert, kas notiek, suns uzbruka vīrietim. Viņš nometa nazi un aizbēga.
8.Šodien, gribēdama nosūtīt savam vīram SMS ar tekstu “Es tevi mīlu”, nosūtīju to savam tētim. Pēc pāris minūtēm saņēmu atbildi: “Es arī tevi mīlu. Tētis.” Tas bija tik aizkustinoši. Mēs pārāk reti sakām šādas lietas.
9.15 gadus strādāju kā konsultante bērnu audzināšanas jautājumos. Nesen saskrējos ar kādu no bērniem, ar ko agrāk strādāju. Viņš bija sarežģīts bērns, vienmēr dusmojās un bija neapmierināts ar dzīvi. Vienreiz es viņam uzzīmēju supermenu un uzrakstīju par to, kā supermeni nekad nepadodas un beigās vienmēr uzvar. Mazais zēns nu ir izaudzis un kļuvis par ugunsdzēsēju, un glābj cilvēku dzīvības. Mēs mazliet parunājāmies par to, kā viņš dzīvo, un pirms devāmies katrs uz savu pusi, viņš izvilka maku un parādīja supermena zīmējumu, ko visu šo laiku viņš bija saglabājis.
Avots: www.tomajoki.focus.lv
