Ir veikti vairāki pētījumi, kuri apstiprina, ka japāņu bērni ir veselīgāki, nekā citu valstu bērni. Iespējams, tas saistīts ar veselīgu dzīves veidu, kādu viņi dzīvo un kāds būtu noderīgs arī visiem bērniem pasaulē.
Daudzās Āzijas valstīs bērni tiek audzināti veselīgākos apstākļos, viņiem tiek ieaudzinati veselīgāki ieradumi, nekā Eiropas valstu bērniem. Lūk, daži no tiem:
1. Redzes higiēnas ievērošana.
Daudzās ķīniešu skolās ir uzstādīti ierobežotāji, kas paredzēti bērnu acu veselības saglabāšanai. Viņi uzskata, ka ieradums pārāk zemu liekties pie grāmatas, var kaitēt redzei, un viņi nekļūdās. Šie ierobežotāji ļauj ievērot pareizu distanci un arī nodrošina pareizu stāju.
2. Acu masāžas mācīšana.
Daudzās Ķīnas sākumskolās un vidusskolās jau no pirmās klases māca bērniem, kā veikt acu masāžu, kas pēc viņu domām uzlabo asinsriti un atslābina acu muskuļus. Shēmā ietilpst arī masāža zonai ap acīm. Bērniem iesaka šo masāžu veikt divas reizes dienā.
3. Mācības svaigā gaisā.
Visā Ķīnā jau daudzu gadu garumā ir pieņemta mācību svaigā gaisā sistēma. Tā nodrošina bērniem pietiekamu D vitamīna uzņemšanu.
LASI VĒL: Sens japāņu paņēmiens kā attīrīt organismu no toksīniem un kaitīgām baktērijām
Atrašanās svaigā gaisā arī samazina stresu un uzlabo bērna psihisko stāvokli, kā arī ļauj viņam labāk mācīties.
4. Ķirurģisko masku valkāšana.
Ziemā cilvēki ātrāk saslimst tāpēc, ka viņi vairāk atrodas mikrobiem piepildītās telpās. Japānā slimie cilvēki un tie, kam ir dažādas alerģijas, bieži vien valkā ķirurģiskas maskas, kas pasargā viņus no gaisā esošo mikrobu ieelpošanas. Arī berni valkā maskas gripas un saaukstēšanās slimību izplatības laikā.
5. Mācību stundu online pārraides.
Ķīniešiem nav svešas inovācijas, ja runa ir par izglītību. Kad slikti laika apstākļi neļauj bērniem apmeklēt skolu, skolotāji vada stundas onlainā no tukšām klasēm.
Tādējādi bērni tomēr mācās skolā, bet atrodas mājās. Šī prakse ir visai noderīga, jo mācības turpinās.
6. Mazas, bet daudzveidīgas ēdienu porcijas.
Japāņiem ir pusdienu programma, kura izstrādāta, lai palīdzētu trūkumcietēju bērniem. Tas sākās tūlīt pēc 2. pasaules kara, bet mūsdienīgajam analogam lielā mērā ir tā pati koncepcija. Ēdiens nav līdzīgs eiropiešu ēdienam: ēdieni ir vairāki un mazākās devās, ir iekļauti rīsi, gaļa, zivis, dāŗzeņi.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
