Es ilgi dīdījos tai naktī, domāju par sievu, par savu mīļāko, par ģimeni, bērniem, mūsu problēmām un sadzīvi. Daudz par ko domāju. Tā vien gribējās, lai man blakus būtu tā iepriekšējā Karīna. Un pēkšņi man atvērās acis! Man taču nekas netraucē sākt rūpēties par sievu, kā agrāk. Vest viņu uz restorānu, nevis meiteni no darba. Lutināt ar pārsteigumiem, izteikt komplimentus.
Neskatoties uz to, ka bija 5 no rīta, es piezvanīju savai mātei un sarunāju, ka viņa paņems brīvdienās bērnus pie sevis. Pēc tam es devos uz diennakts puķu veikalu un nopirku greznu pušķi. Pirms Karīna pamodās, bet mostas viņa agri, es paspēju pagatavot viņai brokastis un pasniegt tās gultā.
Sieva bija ļoti pārsteigta, bet bija laimīga par tādu uzmanību. Bet es lūkojos uz viņas izpūrušajiem matiem un miegaino seju. Bet par ziediem viņa bija no sirds laimīga, pat lēkāja pa istabu no laimes!
Meitenei no darba es atteicu, kaut arī bija grūti – pāris reizes zvanīju un metu nost, bet beigās bija liels atvieglojums! Tagad nav vajadzības slēpties melot sievai un draugiem, apdalīt ģimeni ar naudu. Tai pat dienā es aizvedu sievu uz skaistumkopšanas salonu, bet vakara mēs vakariņojām viņas mīļākajā restorānā. Nākamajā dienā devāmies uz kino, pastaigājāmies, ēdām saldējumu – kā īstā randiņā.
Šajās divās dienās mana Karīna pasakaini mainījās, viņa atkal kļuva par to pašu meiteni, kurā es iemīlējos daudzus gadus atpakaļ. Tagad es cenšos viņai un bērniem veltīt maksimālu uzmanību un pretī saņemu tādu laimi, kādu nesaņemtu ne ar kādu mīļāko.
Tāpēc gribu ieteikt visiem vīriešiem, es uz sava piemēra pārliecinājos, ka sieviete ir vīrieša spogulis. Ja viņa būs laimīga, laimīgs būsi arī tu! Netici? Izmēģini.
Šķirstu fotogrāfijas, a tur… mana sieva laikā, kad mēs tikko iepazināmies. Skaista, svaiga un mans apmierinātais purns viņai blakus, tā vien liekas, ka no šīm fotogrāfijām plūst laime. Tad es atcerējos kā biju iemīlējies viņā, kā rūpējos par viņu, naktīs negulēju! Mani pārņēma karsts vilnis.
Es ilgi dīdījos tai naktī, domāju par sievu, par savu mīļāko, par ģimeni, bērniem, mūsu problēmām un sadzīvi. Daudz par ko domāju. Tā vien gribējās, lai man blakus būtu tā iepriekšējā Karīna. Un pēkšņi man atvērās acis! Man taču nekas netraucē sākt rūpēties par sievu, kā agrāk. Vest viņu uz restorānu, nevis meiteni no darba. Lutināt ar pārsteigumiem, izteikt komplimentus.
Neskatoties uz to, ka bija 5 no rīta, es piezvanīju savai mātei un sarunāju, ka viņa paņems brīvdienās bērnus pie sevis. Pēc tam es devos uz diennakts puķu veikalu un nopirku greznu pušķi. Pirms Karīna pamodās, bet mostas viņa agri, es paspēju pagatavot viņai brokastis un pasniegt tās gultā.
Sieva bija ļoti pārsteigta, bet bija laimīga par tādu uzmanību. Bet es lūkojos uz viņas izpūrušajiem matiem un miegaino seju. Bet par ziediem viņa bija no sirds laimīga, pat lēkāja pa istabu no laimes!
Meitenei no darba es atteicu, kaut arī bija grūti – pāris reizes zvanīju un metu nost, bet beigās bija liels atvieglojums! Tagad nav vajadzības slēpties melot sievai un draugiem, apdalīt ģimeni ar naudu. Tai pat dienā es aizvedu sievu uz skaistumkopšanas salonu, bet vakara mēs vakariņojām viņas mīļākajā restorānā. Nākamajā dienā devāmies uz kino, pastaigājāmies, ēdām saldējumu – kā īstā randiņā.
Šajās divās dienās mana Karīna pasakaini mainījās, viņa atkal kļuva par to pašu meiteni, kurā es iemīlējos daudzus gadus atpakaļ. Tagad es cenšos viņai un bērniem veltīt maksimālu uzmanību un pretī saņemu tādu laimi, kādu nesaņemtu ne ar kādu mīļāko.
Tāpēc gribu ieteikt visiem vīriešiem, es uz sava piemēra pārliecinājos, ka sieviete ir vīrieša spogulis. Ja viņa būs laimīga, laimīgs būsi arī tu! Netici? Izmēģini.
