Kāda sieviete sociālajā vietnē “Facebook” dalījusies ar stāstu, kurā lielu paldies saka kādam nezināmam vīrietim:
Šonakt braucot mājās no Valmieras-savas veselības problēmu dēļ nācas pusceļā apstāties-izkāpu no mašīnas,atspiedusies pret mašīnu stāvēju ar cerību ka paliks labāk un tikšu lidz mājām-pēc dažām minutēm brauca kāda mašīna,piestāja pie manis un izkāpa vīrietis,pienāca klāt un piedāvaja palidzību,vai nevajag mājas aizvest vai ātro palīdzību izsaukt-uz ko atbildēju paldies bet pastavešu,pierims reiboņi un tikšu pati mājās-šis virietis tā ari stāvēja man blakus un gaidija ar mani kad paliks labāk,atkartodams ka vajadzētu izsaukt atro palidzibu-par cik esmu spītīga,nepiekāpīgi paliku pie sava,un teicu ka pati tikšu galā-vīrietis vienkārš stāvēja blakus un gaidīja kad man paliks labāk-ar piebildi lai braucu pa priekšu ar savu auto bet viņš no aizmugures pavadīs līdz mājām,lai parliecinātos ka es līdz viņām nonākšu-aizbraucot lidz mājām es izkāpu no mašīnas un ar asarām acīs viņam pateicos-sveš cilvēks,nesautīgi un neko neprasot pretī palīdzēja man kā varēja,es nezinu šī virieša vārdu un uzvārdu-bet ticu ka dzīve viņu atalgos par labo darbu,paldies viņam.
Šādi notikumi liek aizdomāties par dzīvi kā tādu un veidu kā sadzīvojam cits ar citu,un cik ļoti ikdienas rutīnā iegrimuši mes aizmirstam par cilvecīgumu un sapratni pret pašiem tuvākajiem un pašiem tālākajiem,saudzējiet savus mīļos un esiet viņiem blakus grūtā brīdi-un ja tev ir iespēja palīdzēt cilvēkam kas nonācis nelaimē-nesat vienaldzīgi-palīdziet!!! mums katram var gadīties situācijas kad nepieciešama palīdzība vai vienkārš atbalsts-neaizmirstiet ikdienas steigā par cilvecīgumu pret savu dzīves partneri,svešnieku,kolēģi u.t.t
