Pasaka par LAIMI. Kur tā noslēpta?

Reiz kopā sanāca dievi un nolēma mazliet izklaidēties.
Viens no viņiem teica:
– Klau, atņemsim kaut ko cilvēkiem!
Pēc ilgām un garām pārdomām dievi nolēma cilvēkiem atņemt laimi. Tikai – kur to paslēpt?

Pirmais teica:
– Noslēpsim to visaugstākajā pasaules kalnā.
– Nē, mēs padarīsim cilvēkus stiprus, kāds no viņiem uzkāps šajā kalnā un atradīs laimi. Un ja atradīs viens, tad uzzinās arī pārējie, – atbildēja otrs.
– Tad noslēpsim to jūras dibenā!
– Nē, neaizmirsti, ka ļaudis ir ziņkārīgi, kāds no viņiem izdomās aparātu, kas peld zem ūdens, un tad viņi noteikti atradīs laimi.
– Paslēpsim to uz citas planētas, kaut kur tālāk no Zemes, – ierosināja kāds.
– Nē, atceries, ka esam cilvēkiem devuši pietiekami daudz prāta. Gan jau kāds izgudros kuģi, kas ceļos uz citām pasaulēm, atradīs šo planētu un līdz ar to arī laimi.

Pats vecākais un viedākais dievs, kurš visu laiku bija klusējis, ierunājās:
– Domāju, ka zinu, kur paslēpt laimi.
– Kur?
– Paslēpsim to cilvēkos pašos. Viņi būs tik aizņemti meklējot laimi kaut kur ārpusē, ka viņiem pat prātā neienāks meklēt to sevī.
Visi dievi piekrita, un no tā laika cilvēki tērē savu dzīvi meklējot laimi, nezinot, ka laime slēpjas katrā pašā.