Šokējošs un skarbi patiess stāsts nācis gaismā no kāda bērna domraksta, ko atklāj kāda skolotāja no Ventspils.
Es mācu 4. klasi vienā no Ventspils skolām. Bērni domrakstos mēdz uzrakstīt tādas pasakas, ka raudāt gribas, bet šis ir cits gadījums. Mums klasē nav daudz bērnu un es zinu visu par katru no viņiem, es pazīstu katru bērnu gluži kā savējo. Mūsu klasē kā mēs visi domājām līdz šim brīdim – bērni nāk no labvēlīgām ģimenēm, līdz es neizlasīju kāda 10 gadus veca puiša domrakstu.
Domraksts `Kā es pavadīju vasaru` `Šī vasara bija pati sliktākā no visām, jo es biju ļoti nelaimīgs. Sākumā es bieži gāju ārā ar draugiem, bet vēlāk vecāki man neļāva iet ārā. Pēc Jāņiem mamma ar tēti sāka strīdēties un bieži mani lamāja. Tētis sāka dzert alu un vienmēr bija dusmīgs, lamāja mani un mammu, apsaukāja mūs lamuvārdos. Mēs ar mammu aizbraucām pie omes un palikām tur līdz augustam, jo tētis visu laiku dusmojās uz mammu. Tad tētis nākamo nedēļ atbrauca pie mums un teica, lai braucam mājas, jo mēs viņam pietrūkstam, mēs aizbraucām.
Katru dienu viņi strīdējās, bet es savā istabā spēlējos, jo mamma neļāva man iet ārā ar draugiem, teica, lai mācos matemātiku, jo es slikti mācījos. Mamma teica, ka es viņu apkaunoju ar sliktām atzīmēm. Bet es nesapratu matemātiku un kad gāju pie mammas, un tēta, lai man palīdz, viņi bļāva uz manis.
Vienu rītu, kad es gulēju, tētis sita mammu un teica, kas viņa par māti, ja ir ielene, bet mamma teica, ka es tāpat esmu nevēlams bērns un viņa grib izbaudīt savu dzīvi, jo iepriekš nevarēja, kad mani bija jāpieskata. Mani vecāki izšķīrās un es tagad dzīvoju pie omes, jo mamma strādā, bet tētis aizbrauca uz Angliju. Šī vasara bija pati sliktākā no visām, jo es biju nelaimīgs.
Pēc domraksta es aprunājos ar savu audzēkni par šo un noskaidroju vai mājas viņu sita, viņš atbildēja, ka vienreiz, jo viņš bez atļaujas paņēma konfektes. Protams es meklēju vecākus, lai aprunātos, bet izņemot vecmāti es nesastapu nevienu. Tēvs ir ārzemēs, bet māte pazudusi kaut kur, dzīvo citā pilsētā.
Viss kolektīvs, saka, ka vajagot samierināties, jo vecākus nevar dabūt rokās, bet es tā nevaru. Es vēlos aprunāties ar šiem vecākiem, viņi lauž mazas dvēselītes dzīvi. Viņš mācās manā klasē un es nevaru samierināties ar to, ka viņš katru dienu uz skolu nāk nelaimīgs. Kādam ir padomi, kā sadabūt rokās vecākus? Izmēģināju visu, māte telefona numuru nomainījusi, tēvs neceļ klausuli.
