Kāda sieviete sociālajā vietnē “Facebook” publicējusi ļoti skumju, bet reālu stāstu par to, kādos atstākļos dzīvo bērni, kuri atrodas bērnu namos:
Sievete raksta:
Pēdejās dienas gribot negribot ir jādzird par zīdaiņu bērnu namu…Es raidījumu neskatījos..nav tik stipri nervi..Es atceros kāda augusta vakaru..braucām uz turieni kādam kurš ir kļuvis mums ļoti mīļš pakaļ..
bija karsts,saulains vasaras vakars..visi pēc darba sakāpām mašīnā un sākās mūsu ceļojums..nezināmajā..bijām nedaudz satraukušies…bet pilni pārliecības ka darām visu pareizi..iebraucām kādā pagalmā un atradām īsto māju..devāmies iekšā..nerakstīšu sīkumos ko tanī vakarā piedzīvoju…un kā tas mūs visus mainīja..iegājām iekšā,pirmais ko sajutu lielu aukstumu un biedējošu klusumu..tak esam zīdaiņu bērnu namā..nevienu bērnu balsi nedzirdēju,ne raudu…mūs sagaidīja darbiniece..nomocīta..nerunīga..smaidu no viņas nesagaidījām..es nekad nevienu nenosodu..
pirms nezinu cilvēka stāstu..norakstīju viņas attieksmi uz smagu darba dienu…viss svarīgākais darbiniecei šķita visus papīrus paraksīt…uz maniem jautājumiem…kas man šķita būtiski..pretīm saņēmu dīvainus skatienus…kad parakstijām papīrus..tad atnesa viņu..viņš neraudāja..ar skaņu..viņš raudāja uz iekšu..iespējams mēs viņu izglābām…iemācījām raudāt..viņš naktīs zināja ja raudās visi būsim pie viņa gultiņas..
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
Iepriekšējais raksts
Arnolds Skirmanis Ziemassvētkus sagaida kopā ar ģimeni
