Sākoties zobu šķilšanās periodam, daudzi vecāki izmisīgi meklē brīnumlīdzekļus, lai vieglāk to pārdzīvotu, nomierinātu sevi un arī bērnu. Iepriekš jau rakstīju par vienīgajiem paņēmieniem, kas ir pierādījuši efektivitāti, ir lēti un droši bērnam – auksts zobgrauzis, smaganu masāža, pretdrudža līdzekļi pēc vajadzības. Daudzus vecākus nezināmu iemeslu dēļ ar šo nepietiek – iespējams par prastu, par vienkāršu un gribas būt oriģinālākiem. Viens no oriģinālajiem veidiem, kas ieguvis popularitāti dabiskuma trenda ietvaros – dzintara krelles. Diemžēl, ne tikai bezjēdzīgs, bet arī porenciāli bīstam atribūts, par kura maģiskajām īpašībām nebeidz sajūsmināties tā pārdevēji.
Beidzot iztirzāsim arī dzintaru!
Vai dzintars var mazināt šķilšanās sāpes?
– NĒ!!
Dzintaram nav īpašību, kas mazinātu sāpes. Pie tam krelles ir bīstams atribūts vismaz līdz 3 gadu vecumam.
Kā tad ar dzintarskābes (DS) īpašībām?
Dzintarā tā tiešām ir, bet tā ir neaktīva un nespēj tā vienkārši izdalīties no dzintara – pat pie ķermeņa temperatūras. Pie tam, tā nemaz nevar caur ādu nokļūt asinīs (lai teorētiski veiktu atsāpinošanu). Vielai jābūt noteikta lieluma un sprieguma, lai iekļūtu ādā.
Bet – DS ir mūsu ķermenī! Organisms pats sintezē DS tik cik nepieciešams. Šis daudzums tiek stingri regulēts. DS piedalās būtiskos procesos – piem, enerģijas ražošanā, bet nekur un nekad tai nav pierādītas atsāpinošas īpašības. Jo… tai to nav!
Ziniet, kas ir ironiski – DS ir klasificēta kā ādu kairinoša viela! Tāpēc pat, ja tā izdalītos no dzintara – visticamāk rastos ādas kairinājums un iekaisums.
Bet – tas nenotiek, jo nekas no tā dzintara neizdalās… Tas ir zināms, tas ir pierādāms. Kaut gan nē! Dzintaram sadaloties, izdalās gaistošas vielas – etiķskābe un skudrskābe. Ar pēdejo indē sarkanās skudras un tā var izraisīt aklumu. Bet tikai mieru – tas notiek tiiiiik nenozīmīgos daudzumos, ka nevar nodarīt kaitējumu.
Vispār DS ir divi pamata pielietojumi– polimēru, gumijas un šķīdinātāju ražošanā un pārtikas industrijā, kā skābuma regulātors un garšas pastiprinātājs (E-viela:E363).
Ir medikamenti, kuros lieto sukcinātus (DS atvasinājumi), piem, spiedienam, sirds ritma normalizācijai, pret migrēnu, pret alerģiju, u.c. Kāds teiks: “Te taču ir – pret sāpēm lieto”! Bet ķīmija nav tik vienkārša – sukcināti, kurus iegūst no DS ir ar citām īpašībām un medikamentos tie ir kombinācijā ar citām vielām. Tāpēc šajā gadījumā – NĒ, DS nepiemīt šīs īpašības.
Viela pārdomām – cik dažādi var pielietot vienu ķīmisko savienojumu. Gan riepas sakausēt, gan pīrāgā iecept!
Izlasot šo – vai vēl domājat, ka dzintars tomēr var kaut kā līdzēt? Dzintars ir vienkārši ļoti, ļoti veci sveķi. Sveķi, kurus var izdevīgi pārdot ar stāstiem par dzintara maģiskajām īpašībām.
Jā mūsu senči tam piedēvēja dziedinošas īpašības, bet viņi arī domāja, ka zeme ir plakana un uzskatīja, ka pērkons un zibeņi ir dievu dusmas. Visdažādākajiem priekšmetiem tika piedēvētas visdažādākās īpašības – tikai un vienīgi tāpēc, ka cilvēki bija tumsonīgi un neizglītoti, viņiem nebija ne jausmas par to kā ir izveidota pasaule un viņi centās izskaidrot nesaprotamas lietas un parādības savu zināšanu un izpratnes ietvaros. Nu jau esam sen tālu no senčiem un visi esam gājuši skolā, esam gudri, izglītoti un mums nav nepieciešams izskaidrot lietas ar mītiem un pasakām – tam mums ir skolas izglītības programmas, brīvi pieejama informācija internetā, enciklopēdijas. Neesam kā mūsu senči, esam gudrāki un domājam kritiski. Un senču gudrības uztveram ar smaidu.
Tas nebija viss – vēl nedaudz par to kāpēc vispār labāk izvairīties no krellēm!
Dzintara un jebkuras citas krelles ir bīstamas nosmakšanas riska dēļ.
Zīdainis var tajās sapīties; tās var nospiest kaklu, mazulim grozoties un guļot. Gatavojot šo daļu, lasīju reālu klīnisko aprakstu, kurā zīdainis sāka naktī smakt. Labi, ka gulēja vienā istabā ar vecākiem un tas tika pamanīts. Bērnu aizveda uz slimnīcu. Apkaklu manāmi nospiedumu pēdas, uz kakla un sejas sīki asinsizplūdumi – smakšanas sekas. Viss beidzās labi. Vecāki nolēma pirmo reizi pamēģināt krelles tieši zobu nākšanai – guļot dzintara krelles saķērās un nospieda zīdaiņa kaklu.
Skrienot vai spēlējoties, krelles var aizķerties (piem, aiz durvju roktura) un traumēt elpceļus. Cik bieži pašiem sanāk aizķert piedurkni aiz durvju roktura? Baigais rāviens, vai ne?
Lai novērstu negadījumus attiecībā uz bērnu kaklarotu ražošanu ir prasības. Šādas prasības ir ASV.
1. Krellēm jābūt izturīgām, lai mazulis tās nespētu pats saplēst.
2. Krelles veido, lai, pie noteikta spēka iedarbības, tās atvērtos – aizķeroties aiz durvju roktura, tām vajadzētu plīst slēdža vietā.
3. Pērles nedrīkst izbirt (aizrīšanās risks) – tām vajag būt sapītām izolēti.
Bet… ne visi ražotāji ir godprātīgi.
Kādā eksperimentā dzintara krelles pārbaudīja ar spēka (rāviena) iedarbību – 15 krelles ar 6,8 kg (industrijas standarts) un 10 krelles ar 700 g (tik daudz vajag, lai nospiestu bērna elpceļus). No 15 kaklarotām 6,8 kg atvēra 8, bet 700 g vien 2 no 10. Pārējās pārbaudi neizturēja (slēdzis neatvērās). Viela pārdomām – cik ļoti var ticēt šādu kreļļu ražotājiem, kuri apgalvo, ka viņu izstrādājums ir drošs?
Par krellēm tiek runāts visu laiku. Kāpēc vecāki turpina lietot šīs rotas?
Psiholoģija – neracionālas bailes redzēt bērna “ciešanas”, ir lielākas nekā reāls nožņaugšanās un traumu risks.
Tātad:
Līdz 3 gadiem nekādas kaklarotas! Bērni tāpat ir skaisti – arī bez bižutērijas, krustiņiem un auklām ar amuletiem ap kaklu.
Ja tomēr bez krellēm nevarat:
NEKAD neatstājat bērnu gulēt ar rotu. Arī uz dienas miegu krelles ir jānoņem.
Neatstājiet bērnu nepieskatītu ar rotu ap kaklu.
Uzraugiet, lai rota ir tik gara, lai nespiestu kaklu un tik īsa, lai neaizķertos.
Saglabājat veselo saprātu, kritiski domājiet, atceraties, ka pārdevējs grib pārdot savu produktu, nevis domā par jūsu labklājību.
Šķilšanās atvieglošanai izmantojiet vēsu zobgrauzi, smaganu masāžu un pretdrudža līdzekļus.
