Ūdens pagarina jaunību un atgriež veselību. Tāpat ūdens var kļūt par iemeslu nopietnām problēmām.
Cilvēkiem, kas daudz dzer šķidrumu, palielinās radošais potenciāls un ievērojami palielinās viņu darba spējas, bet atūdeņojies organisms noved pie IQ pazemināšanās. Pie šādiem slēdzieniem pēc vairākiem pētījumiem nonācis ārsts zinātnieks no Vācijas – Zigfrīds Lerls.
Protams, dzeršanas režīms ir ļoti svarīgs un tiek noteikts “izejot” no vecuma, veselības stāvokļa un gada laika. Taču nevajadzētu koncentrēties vien uz slāpēm, jo tās nav labākais indikators mūsu organisma vajadzībām. Dietologi apgalvo, ka gadiem ejot tās ļoti mainās, tāpēc mums pašiem ir jāregulē izdzertā ūdens daudzums, izejot no pašsajūtas un mēra sajūtas.
Jebkurš terapeits apstiprinās, ka pārāk daudz ūdens organismā strauji palielina slodzi sirdij un nierēm, tomēr tā trūkums noved pie daudz lielākām problēmām.
Pirmās pazīmes, ka ūdens ir par maz parādās kopējā ķermeņa nespēkā un galvassāpēs. Nākamajā stadijā var pacelties temperatūra, parādīties vājums un krampji. Nepietiekama šķidruma uzņemšana ietekmē mūs ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiskā līmenī, parādās hroniskā noguruma sindroms, trauksme, palielinās jūtīgums un nervozitāte. Šķidruma zudums, kas izsauc ķermeņa masas samazināšanos par 10-20% ir ļoti bīstama dzīvībai. Tāpēc bez ūdens vesels cilvēks var izturēt ne vairāk kā 10 dienas.
Lai nepieļautu ķermeņa izžūšanu, ir jāievēro daži vienkārši noteikumi:
- Pirms ejat laukā no mājas karstā laikā izdzeriet 1-2 glāzes ūdens. Bet atrodoties karstumā, daudz nevajadzētu dzert, jo tas pastiprina svīšanu un var novest pie atūdeņošanās.
- Aukstā laikā ir jādzer vairāk ūdens , jo salā organisms ātrāk patērē enerģiju.
- Atrodoties lidmašīnā, kur gaiss ir ļoti sauss, dzeriet ūdeni ar aprēķinu, ka uz katru gaisā pavadīto stundu izdzerat 1 glāzi ūdens.
- Slimības laikā dzeriet vairāk ūdens.
- Uz katru izdzerto kafijas krūzi vai alkohola glāzi pievienojiet 1 glāzi ūdens.
- Ja jūs smēķējat, jūsu organismam ir nepieciešams vēl lielāks ūdens daudzums.
No Ājūrvēdas skatupunkta ūdens tiek uzskatīts par spēcīgu enerģijas avotu, kas novērš apātiju un dod mundrumu. Glāze silta ūdens no rīta palīdz atmosties, bet uz nakti, gluži pretēji, nomierina.
Ūdens, kuru dzer pirms un pēc ēšanas, dažādi ietekmē gremošanas sistēmu. Vēdās runā pa to, ka gremošana balstās uz dedzināšanu. Ēdiens sagremojas ar uguns palīdzību, kuru sauc par džatharagni, kas tulkojams kā „uguns vēderā.” Ja mēs dzeram pirms ēšanas, ūdens apdzēš uguni un neļauj pārēsties. Mērens ūdens daudzums pirms maltītes veicina gremošanu. Saskaņā ar Ājūrvēdu, ēšanas laikā ir jāizdzer tik daudz ūdens, lai aizpildītu ¼ kuņģa. Ja vēlaties notievēt, dzeriet ūdeni pirms maltītes, ja vēlaties saglabāt savu svaru, tad ēšanas laikā. Taču dzert uzreiz pēc maltītes nevajadzētu – gremošanas uguns apdzisīs.
Lai atjaunotu pazudušo asumu sajūtās (dotajā gadījumā slāpju sajūtu), ir jāievēro noteikts dzeršanas režīms. Ūdenim, kuru mēs dzeram, ir jābūt istabas temperatūrā. Sāciet ar 3-4 krūzēm dienā un ik pēc 10 dienām pievienojiet pa glāzei klāt. Pēc pāris mēnešiem jūs izdzersiet apmēram 10 glāzes ūdens dienā, ieskaitot ūdeni, kas ir zupās, sulās, novārījumos utt. Ūdens ir jādzer nelieliem malkiem, vienmērīgi sadalot dienas normu uz visu dienu. Nedzeriet vairāk neko 10 minūtes pirms ēšanas. Pēc dārzeņiem, augļiem un ogām nedzeriet 30 minūtes. Intervāls starp maltīti, kas satur cieti un kārtējo ūdens glāzi ir vismaz 2-3 stundas pēc olbaltumvielu uzņemšanas. Ēšanas laikā ūdeni dzert nav vēlams, vismaz ne tik ilgi, kamēr atjaunojas dabiskā slāpju sajūta. Nevajadzētu aizrauties ar saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, jo ūdens tajos ir zaudējis savas labās īpašības, turklāt tajos ir daudz kaitīgo piedevu.
Jeļena Uļmasbajeva, Maskavas Ājengāra jogas centra direktore un jogas pasniedzēja, neiesaka dzert ūdeni arī jogas nodarbību laikā, taču pirms nodarbības iesaka nedaudz padzerties siltu vai pat karstu ūdeni, lai uzsildītu muskuļus. Pēc nodarbības var dzert cik gribas. Galvenais, lai dzēriens nebūtu auksts.
MINERĀLŪDENS
Daudz no mums dod priekšroku veikalā nopērkamam ūdenim pudelēs vai minerālūdenim. Minerālūdens ir bagāts ar joniem un gāzēm, bioloģiskām un aktīvām vielām. Tas spēj ne tikai apslāpēt slāpes, bet arī palīdzēt pie dažādām saslimšanām. Izvēloties šādu ūdeni ir jāņem vērā tā sastāvs. Jāpievērš uzmanība arī minerālūdens veidam, ja tas ir galda minerālūdens, ar to var aizvietot jebkuru dzērienu un dzert bez ierobežojuma. Sāls daudzums tajā nepārsniedz 1g uz 1 litru. Ārstnieciskais galda minerālūdens ir daudzfunkcionāls, to var dzert laiku pa laikam, sistemātiski, kursveidīgi, ārstniecībai. Tajā ir no 1-10g sāls uz litra ūdens. Bet ārstniecisko minerālūdeni dzer tikai pēc ārsta ieteikuma ārstniecības nolūkos. Tas ir ar sāļiem visbagātākais ūdens.
Mākslīgi mineralizētam ūdenim nav nekāda sakara ar minerālūdeni. Tas, protams, nav kaitīgs, bet arī labums no tā ir ļoti maz. Tāds ūdens tiek ņemt no artēziskiem dziļurbumiem, tiek attīrīts un pēc tam tur pievieno minerālvielas un sāli. Taču, atšķirībā no dabīgā minerālūdens, tā nav dzīve vide, bet tikai bagātināts dzēriens.
Veikalos ir pieejams arī ūdens ar aromātiskām piedevām. Tāds ūdens saglabā visas minerālūdens īpašības, un tam piemīt viegls augļu un ārstniecības augu aromāts.
Kādu gan izvēlēties? Gāzētu vai negāzētu? Optimālais variants ir vidēji gāzēts vai vispār bez gāzes. Gāzēts ūdens palielina kuņģa aktivitāti, tāpēc to nevajadzētu lietot, ja ir problēmas ar kuņģi, bet iesaka diabētiķiem.
Minerālūdens palīdz uzsūkt barības vielas, uzlabo gremošanu, izvada šlakas. Minerālūdens pudeles labāk ir turēt horizontālā stāvoklī. To derīguma termiņš, kā likums, ir ne ilgāk kā gads.
Avots: slowyogalife.com
