Gribu padalīties pieredzē par to, kā parūpēties par tik skaistiem ziediem, kā vijolītes un arī par to, kas jādara, lai ziedi būtu tik skaisti un priecētu acis.
Pirms daudziem gadiem, kad tikko biju aizrāvusies ar šie skaistajiem ziediem, es pat nezināju, kā ar tiem rīkoties. Pārdevēji, no kuriem es iegādājos stādiņus, tā arī neatklāja neko īpašu. Bieži vien manas vijolītes aizgāja bojā, tā arī neatklāja savu skaistumu.
Tagad vairs neesmu tāda nepraša vijolīšu audzēšanā.
Noslēpums Nr. 2. Podiņš. Tas nedrīkst būt pārāk liels. Drīzāk nedaudz par mazu. Ja pods būs par lielu, ziedēšanu var nākties gaidīt ļoti ilgi.
Noslēpums Nr.3. Drenāžas atveres. Tām jābūt palielām. Pārlieku liels mitrums vijolītēm par labu nenāk. Prtotams, vajadzēs arī keramzītu drenāžai.
Noslēpums Nr. 4. Sintētiskās zeķubikses! Vismaz 70 denu. Zeķubiksēm nogriež pēdas daļu. No griezuma vietas atmēram 1,5 poda augstumu. Nogriežam. Tad nogriežam zeķes gabalu 5 – 7 cm platumā. Iznāk kaprona aukliņa. Pavelkam to un tā savelkas rullītī.
Ar šķiltavām apdedzinam griezuma malas. Kaprona auklu ieveru drenāžas atverē un pārstiepju tā maliņu uz pretējo podiņa augšējās malas pusi. Pieturot aukliņas galu, beru podā keramzītu un pēc tam sagatavoto augsni. Uzmanīgi stādu vijolīti. Un tad aukliņas augšējo malu paslēpju augsnē.
Noslēpums Nr.5. Vijolīšu laistīšana. Nelaistīt par daudz. Tieši šim nolūkam arī tika ievietota podā aukliņa.
Noslēpums Nr. 6. Piebarošana. Vislabākais piebarojums – izdzertās tējas biezumi. Un tikai pavasarī. Var izmantot arī pirkto vijolīšu mēslojumu.
