Man tās ir lapu čupas, kādam neuzvārīts kakao naktī, citam vienkārši pastaiga lietū, vēl kādam neuzspēlēts domino, neuzvārīta zupa mežā vai jebkas cits,kas pēc gadiem plēš.
Jā, besī naktī celties un vārīt kakao, jo nāk miegs. Un ja nu reiz šis uzvārītais kakao būs Tavas vislabākās atmiņas?
P.S. Šodien apsēdos parkā, tādā sakasītā čupā, iegūlos tajā un dzirdu maza, garāmejoša knauķa balsi: “Mammu, mammu, es arī gribu kā tā tante tajā čupā..” Mamma teica – nav laika, Luīze, ejam!
Varbūt šo izlasot tavas domas nedaudz mainījās un sāksi uztvert lietas nedaudz savādāk?
Ja šis stāsts Tevi aizkustināja, padalies ar šo skumjo stāstu! Iespējams kāds pārdomās dzīvi un sapratīs, kuras lietas dzīvē ir vissvarīgākās!
