Ar skumju un pārdomu pilnu stāstu dalījusies kāda sieviete.
Šodien dēvos pie mammites uz slimnīcu kā jau katru dienu , lai aizvestu viņai savu spēku un izturību smaidit un cīnīties. Mammas palāta guleja vēl 3 sievietes , kuras redzeju jau no pirmas dienas kad sāku apciemot savu mammiņu , katru reizi kā ierodos slimnīcā un iegāju mammas palāta , šīs trīs sievietes gados , bija ļoti laimigas , daudz priecīgākas , smaidīgākas , kā mana mammiņa , man bija ļoti liels prieks ka ne tikai mana mammiņa bija prieciga bet arī sievietes kuras atradās tur.
Šodien pirms braukšanas prom , mana mammiņa palūdza , lai es izpalidzu tantiņai kas gulēja pretī manas mammas gultai tieši pie loga. Es neatteicu un izpalidzēju , piegāju pie tantiņas viņa man iedeva naudiņu, lai noperku viņai, pienu, maizi, un kautko gardu.
Es paņemu naudu un devos uz veikalu , kad atgriezos , es viņai atnesto produktus noliku uz viņas galdiņa , es sniedzu savu roku lai adotu viņai naudiņu kas palika pāri , bet Viņa uzstaja , lai es paturu sev , es protams nepaturēju , es satveru viņas roku un ieliku to plaukstā , teicu ka viņai noderēs vairāk . Es pagriezos un dēvos pie savas mammas , lai atvaditos no viņas , jo drīz jau bija jadodas maājas, bija jau mazliet vēls . Es pieglaudos pie mammas , un no mammas gultas skatijos uz tantiņu, kurai izpalīdzeju ar produktiem .Viņa piecēlas un apsēdās gultā un skatijās arā pa logu kurš bija tieši viņai pretīm , es izdzirdēju šņukstus un viņa slaucija asaras , es jautāju savai mammiņai kadeļ viņa raud , mana mammiņa mierinaja viņu ar vārdiem no savas gulas , un mamiņa man pastāstija , ka tantiņai ir dēli un meitas , kuri ir ļoti turīgi , bet savu mammiņu , adeva pansionātam , tantiņa guļ diezgan ilgi slimnīca un viņas ģimene viņu neapciemo ne reizi , man bija ļoti žēl , jo viņai nebija neviens, kas atnāktu un sasildītu ar vārdiem , kaut mazliet , laiks bija doties prom tantiņa vel raudāja ,redzot viņu raudam nobira arī asaras man bet es turejos , es atvadijos no mammas un mana mamma teica lai es pieeju un atvados no viņas , es vairākas rezes jautāju kāpēc ?
Devos jau prom biju gandriz tikusi līdz durvim lai dotos āra no palātas bet kautkā man sirdsapziņa un raizes par šo tantiņu neļava man tā vienkarši aiziet es pagriezos , un aizgāju pie tantiņas un samiļoju viņu , vairākas rezes viņa pateica man paldies un savu roku uzlika uz manas rokas ,šodien izdarīju labu darbu iepriecināju sirmgalvi , lidz asarām. Tantiņa , viņa bija tik ļoti laimīga , arī es biju lepna priecīga par to , ka varu dot kādam vel prieku , cilvēkam kuram šobrid neviena nebija blakus .Lai kādas arī nebutu mammas , mums nav tiesibas aizmirst savas mammiņas un atstāt viņas novārtā ,jo mammas ir mammas , tās ir sievietes kuras vienīgas rūpējas nēsaja un mīleja mūs 9 mēnešus , sievietes , kas mūs izaudzināja tādus kādi mēs esam tagad katrs . Mammmas kuras vienmer būs musu mammiņas kuras izaudzināja un ieveda mūs lielajā dzīvē. Sirds viss vairāk sāp un ir nospriegota no tiem , sirmgalvjiem kuriem nav neviens , kurš , par viņiem rūpesies un iestājās.
Mīlesim , savas mammiņas par spīti visam , neaizmirstat ka viņas ir gan mammas, gan kā labākas draudzenes kuras vēl mums tikai to pašu labako. Ja tu piekrīti lūdzu padalies ar rakstu!
Šodien dēvos pie mammites uz slimnīcu kā jau katru dienu , lai aizvestu viņai savu spēku un izturību smaidit un cīnīties…
Posted by Dagnija Matule on Sestdiena, 2018. gada 6. janvāris
