Puisēns, trīcot no aukstuma, basām kājām stāvēja pie veikala vitrīnas. Pie viņa pienāca kāda sieviete un pajautāja…
Tas, ko puisēns atbildēja, liks asarām sariesties acīs…
Puisēns, apmēram desmit gadus vecs, trīcēdams no aukstuma, stāvēja pie apavu veikala skatloga, un neatraujot skatu no loga, vēroja siltos apavus. Pie viņa pienāca sieviete un pajautāja:
– Manu mazo draudziņ, ko tu ar tik lielu interesi vēro aiz šī stikla, par ko tu domā?
– Es lūdzu Dieviņam, lai viņš sūta man vienu pāri siltu zābaciņu. – atbildēja puisēns.
Kundze paņēma zēnu pie rokas un iegāja veikalā. Viņa palūdza pārdevējam atnest sešus pārus bērnu zeķu. Tad viņa pajautāja, vai viņš var atnest bļodu ar siltu ūdeni un dvieli. Pārdevējs atnesa visu, ko lūdza kundze. Viņa ieveda zēnu veikala palīgtelpā, novilka cimdus, nomazgāja bērnam kājas un nosusināja tās ar dvieli. Pārdevējs atnesa zeķes. Sieviete uzvilka vienu zeķu pāri puisēnam kājās, tad piemērīja un nopirka viņam siltus zābaciņus, palūdza iesaiņot pārējos zeķu pārus un iedeva tos zēnam.
Tad viņa noglauda zēna galvu un teica:
– Tagad tu, bez šaubām, jūties daudz labāk.
Viņa pagriezās, lai ietu prom. Tajā brīdī puisēns pastiepās, saķēra sievieti aiz rokas, un skatoties viņai acīs pajautāja:
– Vai jūs esat Dieva sieva?
