7. Pievienosim vēl 0,5 kg cukura. To labāk izdarīt, ņemot rūgstošo sulu un izšķīdināt tajā cukuru un tad lej sulu atpakaļ trauka.
8. Uzliekam speciālo vīna korķi. Var izmantot arī gumijas cimdu, iepriekš to sadurstot ar adatu. Liksim trauku telpā, kuras gaisa temperatūra ir 18-25 grādi, lai rūgst 30-50 dienas, kaut gan vīns var rūgt arī ilgāk.
9. Ja rūgšanas process nesākas un cimds nesāk piepūsties, tad iemetam traukā 8-10 nemazgātas rozīnes. Tas palīdzēs uzsākt rūgšanu.
10. Piecas dienas pēc cimda uzlikšanas noliesim daļu sulas atsevišķā traukā. Sulu nedaudz uzsildīsim (tikai ne pārāk karstu) un izšķīdināsim tajā 1 kg cukura. Tad šo sīrupu saliesim atpakaļ traukā. Un atkal uzliksim cimdu.
11. Pēc 10 dienām tādā pašā veidā pievienosim atlikušo cukuru. Atceries, ka cukurs dod vīnam stiprumu, taču pievienot to var tikai laikā, kad notiek rūgšana. Ja pievienosim vēlāk, tad vīna vietā iegūsim kaut ko līdzīgu kompotam.
12. Kad pēc 30-50 dienām cimds sašļuks, tas nozīmēs, ka raugs ir pārstrādājis visu cukuru un aktīvais rūgšanas process ir beidzies. Noliesim vīnu (bez nogulsnēm) tīrā traukā un liksim pagrabā, lai stāv un ņemas stiprumā.
13. Pēc laika trauka apakšā radīsies nogulsnes. Ieteicams vīnu filtrēt ik pēc 20-25 dienām. Ar laiku nogulšņu veidosies mazāk un filtrēšanu vajadzēs veikt retāk.
14. Kad nogulsnes vairāk neveidosies, vīnu var uzskatīt par gatavu. Tas nozīme, ka to var sākt nogaršot. Mūsu gadījumā pagāja gads līdz pilnai vīna gatavībai. Dzēriena stiprums bija 12 grādi.
Šis brīnumainais dzēriens vēl ir jauns, tāpēc vīna cienītāji iesaka to glabāt ilgāk – jo vecāks vīns, jo garšīgāks un kvalitatīvāks tas ir. Bet te nu viss ir atkarīgs no tavas pacietības.
