Nikns mazulis – tā ir personība. Nevajadzētu likt bērnam justies niknam speciāli, jo laiku pa laikam viņš tik un tā būs nikns uz jums. Un tas nozīmē, ka viņš jums tic un saglabā ticību jūs mainīt.
Bērns, kurš ticību ir zaudējis, vairs nekļūst nikns.
Ceturtais raudu tips – bēdas vai skumjas.
Skumju raudās ir dzirdams kaut kas muzikāls, tās bieži tiek pavadītas ar asarām. Kad jūs pirmo reizi dzirdat sava bērna skumju raudas, varat izdarīt secinājumu, ka viņa jūtas kļūst formētas.
Skumju raudas norāda uz to, ka mazulis vairs ne tikai vienkārši reaģē uz apstākļiem (kā gadījumā ar raudāšanu no sāpēm vai niknuma), bet jūtas atbildīgs par šiem apstākļiem.
Bet problēma slēpjas tajā, ka viņš sāk just atbildību par pilnīgi visu, kas ar viņu notiek, pat ārējiem viņa dzīves faktoriem. Piemēram, kad mamma kaut kur aiziet, bērnam var šķist, ka viņa aizgājusi viņa dēļ, jo viņš izdarījis kaut ko sliktu, un ka mamma aizgājusi uz visiem laikiem.
Labākais, ko varat izdarīt, kad redzat jaundzimušo, kurš raud aiz skumjām – paņemt viņu rokās un samīļot. Šajā brīdī viņam ir jāzina, ka joprojām tiek mīlēts.
Tie, kas uzskata, ka mazulim nedrīkst ļaut raudāt, liedz viņam ļoti svarīgu dzīves pieredzi. Viņi liedz iespēju mazulim pieteikt sevi šai pasaulei kā personību.
Ja vecāki saprot sava bērna raudāšanas iemeslu, tad pārtrauks to tikai tad, kad tā kļūs bezjēdzīga vai pat kaitīga.
