Labi nodomi ne vienmēr tiek sasniegti ar pieņemamām metodēm. Tas bieži redzams ģimenēs, kad vecākie kaut ko neatļauj jaunākajiem. Vai arī liek kaut ko darīt viņa nākotnes labad.
Tas notiek arī tad, kad jaunākais, kas jau kļuvis pieaudzis un ir patstāvīgs, nemaz neprasa vecākajiem padomus. Taču, ja šis vecākais (vai, pareizāk, vecākā) jau ir nolēmusi palīdzēt, tad palīdzība nāks. Vēlas to kāds vai nevēlas.
Vīramāte nepiekrīt
Ruslana vienmēr ir zinājusi, ka ne visai patīk savai vīramātei Natālijai Aleksandrovnai. Tā vienmēr uzskatīja, ka viņas dēls ir pelnījis vislabāko sievieti.
Tas ir, tādu, kura patiks pašai Natālijai Aleksandrovnai. Un tāda jau bija padomā – senas draudzenes meita, kura veiksmīgi beigusi konservatoriju un bija laba meita. Bet, kā zināms, dēls neatbalstīja mātes iniciatīvu.
Jevgenijs satika Ruslanu pateicoties draugiem. Mīlestība abiem parādījās. Viņi satikās divus gadus, pirms Jevgenijs bildināja meiteni, un Ruslana atbildēja „jā”.
* Nē! Iesaucās Natālija Aleksandrovna iedomājoties par vedeklu. – Kā var ar mani tā izrīkoties?
Viņa vairākkārt mēģināja pārliecināt dēlu, ka nevajag precēt šo vienkāršo meiteni. Taču viņš bija nelokāms. Atlika vien samierināties un izspiest no situācijas visu, kas bija iespējams. Tieši neapmierinātību un uzmanīgus mājienus dēlam, ka viņa sieva ir ne tā labākā izvēle.
Par laimi, Jevgenijs un Ruslana dzīvoja citā pilsētas daļā un ar Natāliju Aleksandrovnu tikās reti. Taču kad viņa atnāca, Ruslanai neklājās viegli.
Tomēr Ruslana bija laba un optimistiski noskaņota meitene. Tāpēc viņa iemācījās uztvert vīramāti un viņas pārmetumus kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kuru drīkst nepamanīt.
Kad gribas mazbērnus
Kad visas sadzīves un mājokļa iekārtošanas tēmas jau bija izsmeltas, Natālija Aleksandrovna pārgāja uz plašākiem laukiem.
-Nu saki man, Žeņečka, kā sanāk, ka jūs jau tik ilgi esat kopā, bet bērnu jums vēl nav?
– Mammu, mēs ar bērniem pagaidām nesteidzamies.
– Bet velti, – nerimās Natālija Aleksandrovna. – Man mazbērni ir vajadzīgi, un arī laiks skrien ļoti ātri.
– Nu, ko tu runā?!
Ar dēlu neko nevarēja padarīt. Tolaik Natālija Aleksandrovna patiešām bija iekarsusi vēlmē tikt pie mazbērniem. Ar savām pārdomām viņa vērsās pie draudzenes.
* Nu nepārdzīvo tā, – mierināja tā Natāliju.
* Pat, ja ir problēma, man risinājums.
* Tiešām?
* Pēc pieredzes zinu. Tās sievišķo enerģiju atver.
* Iedosi man mazliet?
Kopš tās dienas Natālija Aleksandrovna sāka bieži apciemot Ruslanu. Tā gan juta ko nelāgu. Iepriekš taču vīramāte nekad nenāca pie viņas tāpat vien tēju padzert. Par laimi, viņai no blakus istabas izdevās dzirdēt vīramātes sarunu ar kādu. Dzirdēja gan viņa pavisam maz. Tikai frāzi par devām un kaut ko par Ruslanu. Taču ar to pietika, lai meitene saausītos.
Pirms sākt dzert tēju, Ruslanai izdevās nepamanīti apmainīt vietām krūzītes. Lai vīramāte pati dzer to, ko iebērusi viņai. Tā notika vairākas reizes nedēļā.
Un katru reizi Ruslanai izdevās veiksmīgi izvairīties no vīramātes brīnumiem. Bet pa to laiku pati vīramāte sāka mainīties.
Izmaiņas uz labo pusi
Notika brīnums, viņa kļuva daudz labsirdīgāka. Sāka krāsoties, košāk ģērbties. Sarunas laikā atļāvās pat pajokot. Par pārmetumiem un neapmierinātību ar vedeklu pat runas nebija. Vīramāte bija kā nomainīta.
Jevgenijs, redzot uzplaukušo māti, patiesi priecājās. Viņš sen sapņoja, par to, lai māte beidzot sāk dzīvot savu dzīvi, vairāk laika velta sev.
Vēl vairāk Jevgenijs sapriecājās, kad uzzināja, ka māte gatavojas atkal precēties. Ar ko? Ar piektā stāva kaimiņu. Viņš jau sen bija Natālijas Aleksandrovnas slepens pielūdzējs.
Pēc mēneša bija kāzas. Aptuveni ap to pašu laiku kļuva zināms, ka Ruslana gaida bērnu. Sakritība vai? Kas zina. Galvenais, ka Natālija Aleksandrovna sāk dzīvot jaunu dzīvi.
Ka Jevgenija un Ruslanas ģimene ar nepacietību gaida pirmdzimto. Bet par noslēpumaino draudzenes zālīti nevienam nav jāzina.
Labie nodomi un gala rezultāts
Vai var uzskatīt, ka labie Natālijas Aleksandrovnas nodomi attaisno viņas metodes to sasniegšanā? Vai Ruslana rīkojās pareizi samainīdama krūzītes?
