Zoja Čerkasskaja-NNadi piedzima 1976. gadā Kijevā, kur nodzīvoja 15 gadus. Emigrējusi uz Izraēlu, viņa sāka zīmēt ainas no padomju laika un, pateicoties tam, kļuva populāra. Viņas darbi ir vienkārši, bet tur arī ir tā neatkārtojamā viņas daiļrades rozīnīte.
Zojas bildes atgādināja bijušos laikus un izraisīja nostalģiskas jūtas. Pati māksliniece atzinās, ka sākusi zīmēt bērnības ainas, kad bijusi grūtniecības pēdējā mēnesī. Notiekošais viņas zīmējumos ir pazīstams katram, kurš izaudzis padomju savienības reālijās.
Kāds satika vecmāmiņu, bet kādam interesēja maisiņa saturs.
Ģimenes pasēdēšanas, kuras notika gandrīz katrā mājā.
Rindas pēc maizes
Tā izskatās bērnība bez interneta
Atpazini izpildītāju? Uzraksti komentāros!
Grūti audzināms bērns
Izraēlas mākslinieces darbos parādīti vienkārši sižeti. Zīmīga likteņa ironija – Zoja Čerkasskaja-NNadi aizbrauca no Padomju Savienības tās sabrukšanas gadā.
Konservēšana ziemai
Uz katra soliņa sēdēja cilvēki gados, lai apspriestu jaunumus.
Atceries tādu frizūru?
Breika dejas tikko sāka gūt popularitāti
Labi ļaudis parāda vecmāmiņai ceļu
Jālec pāri āzim bija katrā skolā
„Man par šo laiku ir labas atmiņas: tā taču bija mana bērnība! Bez tam, mans vectētiņš bija pārtikas veikala direktors, un visa mūsu ģimene dzīvoja dziedādama”,- stāstīja Izraēlas māksliniece.
Tāds vēls un silts rudens
Toreiz kāzas rīkoja ar vērienu..
Labi laiki bija
Piens saskāba diennakts laikā, tāpēc rindas pēc tā bija vienmēr
Padomju ēdnīcas ēdienu garša nebija ne ar ko salīdzināma!
Atpūtās, kā nu prata
Rūtains galdauts, pionieru kaklauti, uzraksti uz namu sienām
Tagad Zoja Čerkasskaja–Nnadi ir daudzpusīga māksliniece un vairāk laika velta dažādai tematikai, bet tieši attēli par padomju laikiem padarīja viņas stilu atpazīstamu.