Vārdusakot, variet man spert kā gribat, bet es esmu laba māte.
Es mīlu savu ne tik vienkāršo meitu.
Taču sabiedrības priekšā es vienalga esmu slikta māte un mana meita – sacēlusies pusaudze.
Tādu mūs padarījusi izglītības sistēma.
Man nav pretenziju pret skolu. Mums ir ļoti laba, dvēseliska un visās nozīmēs labvēlīga skola, ko es augstu novērtēju.
Tāpat es domāju par to skolu, kurā es “simts gadus atpakaļ” strādāju.
Un jau tad, “simts gadus atpakaļ”, es runāju par to, ka vajag pilnībā mainīt mācību sistēmu, ja mēs gribam, lai skolā būtu patiesi interesanti.
Bet viss ir pa vecam.
Pievieno-atvieno mācību priekšmetus, maina ideoloģiju kā zeķes, izstiepj mācību laiku, izdomā jaunas izkārtnes.
Un nav nevienas īstas, nevis uzpūstas reformas.
Sāciet ar mazumiņu.
Pārveidojiet mācību programmu tā, lai nevajadzētu mājās pa naktīm (vai vismaz darbdienās) pildīt mājasdarbus.
Lai tūkstošiem mātes un tēvi (esmu pārliecināta, ka man daudzi piekritīs) pārstātu sevi uzskatīt par sliktiem vecākiem.
Bet riebeklīgajiem pusaudžiem būs par vienu iemeslu mazāk sacelties.
Un tagad rakstiet.
Es vienalga esmu slikta māte…
Avots: facebook.com/elena.skachko/
