Noguruši. Vēlamies vienkārši pabūt kopā, pavakariņot, sagatavoties nākamajai dienai.
Un pat – ak, kāds grēks! – paskatīties kādu filmu vai palasīt grāmatu.
Bet, nē, vajag pildīt mājasdarbus. Citādi rīt atkal sārtiem burtiem dienasgrāmatā būs rakstīts “nebija gatava stundai”, bet es cietīšu no mātes vainas apziņas.
Jā, bāc, es esmu slikta māte.
Man ir protestējošs pusaudzis, nevis bērniņš-sārtvaidzis.
Viņa nevēlas pildīt mājasdarbus.
Un es nevaru stāvēt pie viņas un “riet” kā lauku suns braucošai mašīnai.
Jo es daudz strādāju.
Jo es nogurstu.
Jo es neatceros 8. klases matemātiku.
Jo man jāuzvāra rītdienai griķi un jāuzcep siera plāceņi (kas ne vienmēr izdodas).
Jo man vajag noglāstīt vīram galvu.
Jo dažkārt man arī vakaros ir pienākumi, tikšanās un pasākumi.
Jo mums ir divi kaķi un suns, kuriem arī vajag uzmanību.
Jo brīvdienās mums ir ārpuspilsētas māja, citādi jau var prātā sajukt.
Jo man arī ir “teātra pulciņš, foto pulciņš un es vēl vēlos dziedāt”.
Jo es vienkārši vēlos vakaros atpūsties.
