Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālas laika maiņas, pastāvīgi paliekot vasaras laikā, teikts otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai laika maiņa turpināsies – līdz EK gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ.
Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31.martā.
Ministrijā atgādināja, ka pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018.gada 12.septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES no 2019.gada.
“Diskusijas par priekšlikumu ES turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav indikāciju par iespējamo apstiprināšanas laiku. Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais 2019.gads sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads,” informēja EM.
Ministrija ir izanalizējusi EK sagatavotās direktīvas projektu, konsultējusies ar virkni Latvijas tautsaimniecības nozaru uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, un sagatavojusi Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu, kas tika akceptēta Ministru kabineta sēdē.
Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.
Tāpat pirms direktīvas spēkā stāšanās Latvijai svarīgi panākt visu Baltijas valstu vienošanos par vienotas laika joslas izvēli, kas tiks noteikta kā pamatlaiks pēc sezonālās laika maiņas atcelšanas. Vienlaikus EM uzskata, ka visā ES teritorijā ir svarīgi nodrošināt harmonizētu pieeju laika joslu noteikšanai, līdz ar to nebūtu pieļaujama sasteigta gala lēmuma pieņemšana pirms dalībvalstis noslēgušas nacionālās diskusijas.
“Esam secinājuši, ka kopumā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nerada būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, bet, ņemot vērā ES iekšējā tirgus darbības principus, ir būtiski nodrošināt, lai visas ES dalībvalstis rīkotos vienādi attiecībā uz pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ. Enerģētikas un transporta nozarē, pēc nozares speciālistu sniegtajām ziņām, ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska. Turpretim tūrisma nozarē pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām,” skaidroja ministrijā.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
