Mazu bērnu māmiņas dažreiz man jautā, kā man izdevies izaudzināt tik labus pusaudžus. Pirmajā brīdī es apjūku un nezinu ko atbildēt. Mani bērni izauguši tādi, kādi izauguši, par spīti tam, ka esmu viņu māte (protams, tāda atbilde jaunās māmiņas neapmierina).
Pusaudži ir apbrīnojami
Bet, ja nopietni, vispirms aizmirstiet visus nostāstus par to, ka pusaudži – tie ir kaut kādi drūmi, nikni radījumi, kas cērt durvis un neieredz savus vecākus. Protams, mēdz būt visādi, bet vairums neko tādu nedara. Starp citu, manu draugu bērni arī ir tādi paši laimīgi un jautri pusaudži, kā manējie.
Pusaudži ir apbrīnojami. Viņi ir jautri, gudri, gādīgi un gatavi jebkādai trakulībai, izņemot badošanos.
Viņiem ir vislabsirdīgākās sirdis un viņi ļoti grib tikt mīlēti un būt neaizstājami. Viņi mēdz būt nekārtīgi un izvairīgi, bet viņiem ir lieliska humora izjūta.
Un tā, te būs mans “noteikumu” saraksts pusaudžu audzināšanai:
Mīliet viņus! Ļoti, ļoti!
Mīliet viņos visu, pat to, kas jūs dažreiz kaitina. Mīliet viņus ne tikai par rīcību, bet arī par nodomiem. Lai viņi zina, kā jūs viņus lolojat – gan vārdos, gan darbos. Katru dienu. Mīliet viņu saburzītos kreklus un no kājām nonesošo dezodoranta aromātu. Mīliet viņu drausmīgo rokrakstu un pumpainos vaigus. Mīliet viņu izklaidīgās galvas un garās, neveiklās kājas un rokas. Tas viss, šķiet, ir nenozīmīgas detaļas – daļa no brīnumainā burvju augšanas procesa.
Tas ir kā būt par liecinieku dārgakmeņu pārvērtībām.
Kādā jaukā dienā visas šīs nepilnības izgaisīs un pasaulē ieradīsies atbildīga un nopietns pieaugušais. Mīlošs vīrs un tēvs. Vai skaista sieva un māte. Tā ir liela laime – būt par liecinieku šīm pārvērtībām.
Skatieties uz saviem pusaudžiem perspektīvā, neuzskatiet viņus par apgrūtinājumu. Viņi ir ļoti jūtīgi un ievainojami. Viņi redz jūsu attieksmi. Tā, ka vienkārši mīliet viņus!
Uzklausiet un veltiet uzmanību
Kad viņi ierodas mājās no skolas, jums ir dažas minūtes dārgā laika, kad viņi dalās savos noslēpumos. Parādiet, cik esat priecīgi viņus redzēt. Noliekat malā savu telefonu. Negatavojiet ēst tajā brīdī. Ielūkojieties viņiem acīs un uzklausiet viņus. Padariet par savām viņu uzvaras. Esiet iejūtīgi. Pamatskolā, nudien, nav viegli mācīties. Nedodiet padomus, kamēr pēc tiem nejautā. Nelasiet lekcijas. Vienkārši uzklausiet. Tā jūs palīdzēsiet viņiem justies svarīgiem un nozīmīgiem. Mums visiem to vajag.
“Jā” sakiet biežāk nekā “Nē”
Pasaule jau tā bieži viņiem teiks “nē”. Visu dzīvi viņi peldēs bangojošā okeānā, kur viens vilnis (“tu neesi pietiekami labs”) pēc otra (“tu to nespēsi paveikt”) gāzīsies pār viņu galvām. Personīgi es taisos vienmēr būt viņu pusē, tik ilgi, cik tas būs iespējams. Es gribu iesēt viņos ticību, ka viņu spējas ir bezgalīgas un viņi var izdarīt visu, ko vien vēlas, ja vien ir gatavi smagi strādāt. Es gribu būt par to cilvēku viņu dzīvē, kas saka: “Jā, tu vari!” Es gribu, lai katru dienu, izejot no mājas, viņi justos neuzveicami.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
