Karostas kanāla zemūdeņu bāzē bija vietas 50 zemūdenēm. 1998. gada 22. aprīlī oficiālā iepazīšanās vizītē Liepājā bija ieradies Beļģijas Jūras spēku komandieris admirālis M.Verhulsts, kura vizītes laikā bija ieplānots aplūkot arī nogrimušās zemūdenes. Diemžēl tagad tās visas jau sen ir sagrieztas lūžņos, un nevienam tolaik neienāca pat prātā, ka kaut vienu no tām varētu saglabāt kā vēstures liecību. Georgs Ptičkins gan SEZ vadītājiem un pilsētas mēram Uldim Seskam ierosināja vienu no izceltajām zemūdenēm novietot Tirdzniecības kanāla malā, kur ar laiku, attiecīgi sakārtota, tā varētu kalpot kā okupācijas laika atgādinājums, taču kuģu remonta rūpnīcas direktora ideja tika noraidīta, pamatojoties uz to, ka tam trūkstot līdzekļu. Jāpiebilst, ka savulaik tieši tādiem mērķiem vairāki zemūdeņu vraki tikuši nogādāti uz Somiju un pat Ameriku.
Kā vēsta dažādi informācijas avoti, Karostas kanālā nogrimušo zemūdeņu vraki ar firmas „Oprons shipping” palīdzību tika izcelti piecus gadus pēc tam, kad Liepāju bija atstājuši Krievijas kara bāzes kuģi. Saskaņā ar vienošanos, kas tika noslēgta starp akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs”, kuģu remonta rūpnīcas „Tosmare” un vācu firmas „BMG” vadītājiem, vrakus nolēma sagriezt „Tosmares” sausajā dokā. Pavisam kopā tika sagriezti septiņi zemūdeņu vraki, katrs no tiem sagriešanai prasījis aptuveni 30 dienu. Lai paātrinātu vraku sagriešanas tempus, to virsējo daļu strādnieki noņēma, zemūdenei atrodoties vēl uz ūdens. Pēc zemūdeņu vraku sadalīšanas to dzelzs daļas tika aizvestas pārkausēšanai uz „Liepājas metalurga” martencehu.
1940. gada 25. jūlijā PSRS Kara flotes 18. zemūdeņu brigādes sastāvā tika ieskaitītas arī divas līdz tam laikam Latvijas kara flotei piederējušās zemūdenes ar nosaukumiem „Ronis” un „Spīdola”. „Ronis” bija Latvijas pirmā zemūdene un to ielaida ūdenī 1926. gada 1. jūlijā kādā no Francijas kuģubūvētavām.
Avots: diggers.lv
