Mana mūžībā aizgājušā dzīvesdrauga Valērija Maligina, Jurija dēla piemiņai.
Valērijs bija īpašs cilvēks, kurš dzīvos ilgi tūkstošu cilvēku sirdīs, kā krietns un liels cilvēks. Varbūt kāds nezināja viņu personiski, bet bij saņēmis atbildi vai palīdzību, ko viņš neatteica savas labās sirds dēļ. Varbūt kāds viņu iepazina no preses kā dzīvespriecīgu un publiski aktīvu cilvēku. Varbūt kāds viņu nosodīja savas nezināšanas dēļ, taču “preses lasītāji” un “gudrajie”, es gribu pieminēt šo cilvēku ar vārdiem, ko nav iespējamas pateikt vārdos, gribu, lai jūs kas bijāt tuvi vai tāli pieminiet viņa dvēseli ar labu savās lūgšanās.
Valērijs bija krietns cilvēks ar milzu mīlestību, ko viņš nēsāja sevī un dalījās neskaitot. Man bija iespēja būt ar šo, nekautrēšos teikt, ģeniālo, inteliģento un izcilo cilvēku roku rokā gandrīz trīs gadus, neskatoties uz presē un tautā izskanējušiem mūsu dzīves trakumiem, kā nu kurš attālinātais to dēvēja, mēs spējām rast kompromisus un saglabāt savu mīlestību. Mēs bijām brīvi un aktīvi, ar plusiem un mīnusiem, bet mūsu dzīves nepārstāja krustoties mīlestībā un piedošanā līdz pat stundai, kas paliks kā skumju pielietākā, apzinoties, ka dzīve ir tik neaprēķināma un skarba.
Es pieminu savu aizgājušo vīru ar labu, ar cieņu un godu.
Tāpat man nav bijusi iespēja izteikt līdzjūtību viņa mātei un meitām, tad to nožēlojami, bet daru savā sociālajā FB profilā.
Lai viņš dus mierā.
Elīna Maligina
