Zinātnes doktors Pols Žaminē ir astrofiziķis no Berklija Universitātes, kuru ļoti interesē veselības un pareizas ēšanas jautājumi. Šī interese pamodās tad, kad viņam pašam parādījās problēmas ar veselību, uz kurām neiedarbojās parastā ārstēšana.
Viņš un medicīnas doktors Rons Rouzdeils nesen piedalījās debatēs Interneta tiešraidē un diskutēja par to, vai veselību palīdz nostiprināt “nekaitīgā ciete”.
Doktors Žaminē uzskata, ka ogļhidrāti, kas atrodas kartupeļu cietē un gatavos rīsos, ir vērtīgi un nekaitīgi. Ja no tiem atteikties pilnībā, tas var novest pie “glikozes deficīta”.
Doktors Rouzdeils nepiekrīt. Viņa vārdiem runājot, visi cukura veidi un produkti, kas pārveidojas cukuros, izraisa negatīvas sekas.
Viņš apgalvo, ka, lai gan ogļhidrāti no šķīvja rīsu dienā var šķist nenozīmīgi, tomēr tiem var būt liela ietekme uz mūsu veselību, īpaši tiem cilvēkiem, kuru slimo ar diabētu un sirds slimībām.
Tas ir strīdīgs jautājums
Apskatot doktora Žaminē mājaslapu, varam redzēt, ka viņš nepiekrīt doktora Rouzdeila hipotēzei un uzskata, ka glikoze tik tiešām pilda vairākas noderīgas funkcijas. Glikogēna rezerves mūsu organismā ir ierobežotas, un ja tās iztērēt, mēs piespiedīsim citām sistēmās izdalīt glikozi, kas nepieciešama organisma funkciju uzturēšanai.
Pēc manām domām, tā vispār nav nekāda problēma vairumam cilvēku, jo viņi pat nepietuvinās doktora Žaminē rekomendācijām par ogļhidrātu samazināšanu no standarta 50 procentiem, uz 20 – 30 procentiem dienā.
Jēga slēpjas tajā, lai aizvietotu ogļhidrātus ar tādiem vērtīgajiem taukiem, kā avokado, kokosriekstu eļļa, olu dzeltenumi, sviests, kas gatavots no īsta piena, olīvas, rieksti.
Nav vērts pārtikā lietot pārāk pārstrādātas un ģenētiski modificētas Omega – 6 eļļas, tādas kā kukurūzas, rapšu un sojas eļļas, jo tās var izjaukt omega 6/3 balansu jūsu organismā.
Protams, jāizvairās no visām trans – taukskābēm, savukārt piesātinātās taukskābes ir ļoti vērtīgas.
Esmu pārliecināts, ka doktora Žaminē diēta, kuru viņš aprakstījis grāmatā “Ideālā diēta veselībai”, var uzlabot jūsu veselību, bet cilvēki, kuri pie tās turēsies, ievēros pozitīvas izmaiņas. Man patīk fakts, ka viņš pastāvīgi attīstās, mainās un vienmēr savas rekomendācijas apstiprina ar literatūrā izlasīto.
Kā vienu trepju pakāpieni…
Ja jums ir interesanti saprast, kā diēta var pagarināt jūsu dzīvi, pievērsiet uzmanību doktora Rouzdeila diētai – tajā vēl vairāk ierobežo ogļhidrātu uzņemšanu un kā bija pierādīts, tā imitē kaloriju ierobežošanas bioloģisko efektu. Tā rezultātā tiek iegūta dzīves pagarināšanas iespēja, bet, bez faktiskas kaloriju ierobežošanas kā tādas.
Ir svarīgi saprast, ka bioloģiski mēs neesam ieprogrammēti uz ļoti ilgu un laimīgu dzīvi. Mēs esam saprogrammēti tā, lai spētu veselīgi vairoties, bet kad beidzas mūsu reproduktīvais vecums, dabu maz interesē mūsu tālākā izdzīvošana…
Tomēr, kā atzīmē doktors Rouzdeils, mēs varam izmantot mums zināmos dabas noslēpumus, lai saglabātu savu ķermeni pietiekami veselu, lai vairotos un izmantot šos noslēpumus arī pēc reproduktīvā vecuma beigām.
Tam mums jāpaļaujas uz pašiem jaunākajiem zinātnes sasniegumiem ilgdzīvošanas sfērā, bet šo sasniegumu vidū viens no svarīgākajiem ir pētījums par ogļhidrātu ierobežošanu.
Viena no galvenajām abu zinātnieku pretrunām ir tā, kā noteikt minimālo glikozes daudzumu asinīs, kas nekaitētu veselībai. Doktors Žaminē uzskata (un kā domā doktors Rouzdeils – kļūdaini), ka pārāk zems glikozes līmenis ir kaitīgs veselībai, organisms cieš no “glikozes deficīta”.
Doktors Rouzdeils norāda, ka, glikozes lietošana, bez šaubām, strauji paaugstina glikozes līmeni asinīs, kā arī insulīnu un leptīnu , paaugstinot rezistenci. Glikozes lietošana vienmēr ir saistīta ar nelielu mirstības risku.
Paaugstināts insulīna un leptīna līmenis jau neskaitāmas reizes ir demonstrējis savas izteikti negatīvās sekas, ka spēlē svarīgu lomu visu hronisko slimību attīstībā, un vecuma paātrināšanā.
Daba par mums uztraucas tikai līdz zināmam brīdim – mēs tai esam vajadzīgi veseli, lai spētu veiksmīgi vairoties, bet pēc tam tā zaudē par mums savu interesi. Nomirt, arī tas ir dabiski, bet šo rakstu taču lasām, lai pēc iespējas attālinātu šo dabisko notikumu. Jā, savā ziņā, tas, ko mācu cilvēkiem ir pretdabiski, jo tā ir cenšanās nodzīvot pēc iespējas ilgāku, laimīgāku, jaunāku un veselīgāku dzīvi pēc tam, kad mums būs parādījušies bērni.
Vai glikoze ir nepieciešama imūnās funkcijas nodrošināšanai?
Doktors Žaminē uzskata, ka nedaudz dekstrozes mums ir nepieciešams, lai organisms pareizi funkcionētu. Īpaši tas attiecas uz zarnu traktu.
Diēta GAPS
Vēl viena diēta, līdzīga Žaminē un Rouzdeila diētām, ir diēta GAPS, kuru izstrādāja Nataša Kempbela – Makbraida. Pēc Žaminē vārdiem, daži cilvēki ziņoja par veselības uzlabošanos pēc tam, kad pievienoja GAPS diētai “nekaitīgo cieti” (kartupeļus un rīsus). Šī diēta ir virzīta uz to, lai izārstētu zarnu traktu un atjaunotu zarnu pareizu mikrofloru.
Līmenis, līdz kuram nolemsiet savā ēdienkartē samazināt cukura daudzumu un ogļhidrātus, protams, ir atkarīgs tikai un vienīgi no jums. Un dažu individuālu bioķīmisku atšķirību dēļ, viena diēta jums var būt noderīgāka par citām. Jāsaprot, ka cukura, graudaugu un cietes lietošana veicina rezistenci pret insulīnu tādā vai citādā līmenī. Tas ir atkarīgs no patērētā produktu daudzuma.
Ja meklējat ēšanas plānu, kas balstīts uz zinātnisku pētījumu rezultātiem, iesaku doktora Žaminē grāmatu “Ideālā diēta veselībai”. Jūsu mērķis – iegūt 50 – 70% ikdienas kaloriju ar vērtīgajiem taukiem, kas ievērojami samazinās ogļhidrātu patēriņu.
Bet ja gribat nokļūt nākamajā līmenī, tad sekojiet doktora Rouzdeila rekomendācijām un pacenšaties atteikties no ogļhidrātiem vispār. Tas var nebūt viegli, bet rezultāts būs satriecošs.
Lai kādu diētu jūs arī neizvēlētos, neaizmirstiet ieklausīties savā ķermenī. Tas pateiks, vai darāt pareizi, vai tas der jūsu unikālajai bioķīmijai un ģenētikai. Tāpēc ieklausieties sevī un koriģējiet programmu, lai justos labi.
Iepriekšējais raksts