Par pagalam nepatīkamu notikumu portālā sudzibas.lv raksta kāda sieviete, kas šī gada maijā laulības ar Nigērijas pilsoni vēlējās reģistrēt Rīgā, Vidzemes dzimtsarakstu nodaļā. Diemžēl darbinieku attieksme nepatīkami pārsteidza sievieti, un viņa ar šo pieredzi vēlējās dalīties arī ar citiem.
“Šī gada maija mēnesī man notika laulības reģistrācija ar ārzemnieku (Nigērijas pilsoni), kuram tautība ir nigērietis. Kā nākas, mēnesi pirms izvēlētās kāzu dienas, iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus, kurus darbinieki arī nokopēja (iesniegums, mūsu abu pases un mana līgavaiņa uzturēšanās atļauju). Viss bija kārtībā. Gaidījām mūsu kāzu dienu, jo domājām, ka viss notiks gludi, jo esam nokārtojuši visas formalitātes saistībā ar dokumentiem.
Dzimtsarakstu nodaļā bija jāierodas 10 minūtes pirms svinīgās ceremonijas sākšanās, kā arī izdarījām. Jāpiebilst, ka visa turpmākā diena pēc laulību ceremonijas arī bija saplānot (ierašanās viesu namā, ciemiņu nogādāšana uz viesu namu utt.),” raksta sieviete.
“Pirms svinīgās ceremonijas no mums un lieciniekiem tika paņemtas pases, lai ievadītu informāciju laulības apliecības sagatavošanai. Un tad sākās…
Izrādās viņu klasifikatorā neuzrāda tādu tautību, kāda ir manam līgavainim. Darbinieki piedāvāja ierakstīt nezināmu tautību, pret ko mēs iebildām. Laiks gāja, ciemiņi nervozēja, jo nesaprata, kur esam palikuši. Un mans noskaņojums MANĀ KĀZU DIENĀ pamazām bojājās. Pēc mirkļa visā šajā procesā pievienojās vadītāja vietnieks Miervaldis Jenčs, uzspiežot savus skaidrojumus un izsakot aizskarošus komentārus, kā piemērām: “Ka es varēju braukt precēties uz Āfriku”.
Pēc tam manam līgavainim atkārtoti palūdza uzrādīt uzturēšanās atļauju, kura tika iesniegta jau iepriekš un ar datumiem viss bija kārtībā. Bet darbinieku pamatojums bija; “Ja nu kaut kas ir mainījies”. Kad jau biju nokaitināta dēļ šiem visiem birokrātiskajiem procesiem, man paziņoja, ka nav jau nekas traks, ja laulības apliecībā neparādās tautība.
Rodas jautājums, kāpēc ŠO visu vajadzēja, kāpēc bija nepieciešams bojāt mūsu kāzu dienu un tik ļoti nokavēt ceremonijas sākšanos (30 minūtes)? Līdz ar ko nokavējām ierašanos viesu namā…
Jāpiebilst, ka mūsu liecinieks arī bija ārzemnieks. Ļoti nekorekti izskanēja ceremonijas vadītāja Miervalža Jenča uzdotais jautājums svinīgā pasākuma laikā, vai mūsu laulības apliecību var uzticēt lieciniekam.
Ļoti skumji, ka šādās iestādēs strādā cilvēki kā Miervaldis Jenčs, kas nemāk cienīt citu cilvēku īpašās dienas. Ne jau samākslotās un salkanās runas rada prieka sajūtu, bet gan cilvēcīga attieksme. Iestādes vadībai būtu vērts aizdomāties, vai Miervaldim Jenčam šī ir īstā darba vieta!
Un ņemot vērā to, ka puse no mūsu viesiem bija ārzemnieki, un dzimtsarakstu nodaļa par to tika laicīgi informēta, beigās, iepriekš sagatavots teksts angļu valodā, bija jālasa manam viesim.
Prieks, ka turpmākie dienas notikumi kompensēja Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļā piedzīvoto,” raksta sieviete.
