Pirmais septembris ir jautra Zinību diena bērniem un viņu vecākiem! Te varam pacelt uzrakstu “Sarkasms”, jo, protams, tie nav nekādi svētki. Tas ir kārtējās trillera sērijas sākums, kur būs skolas rutīna, agrie rīti, mācību stundas un ārpusklases pienākumi.
Piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem skola prieku nesagādāja. Es piekusu no skolas, kad pati to apmeklēju, piekūstu arī tagad, kad vedu uz turieni savu bērnu. Kad vedām meitu uz pirmo klasi, mēs bijām apjukuši un neveikli mēģinājām uzmundrināt ne tikai viņu, bet arī sevi.
Un lūk, atkal kārtējais pirmais septembris. Un es aizdomājos, ko gan teiktu savam bērnam, ja vestu viņu uz pirmo klasi, bet man būtu jau līdzšinējā vecāku pieredze?
Domāju, ka Makarenko, ja būtu augšāmcēlies un uzzinājis, ko gribētu pateikt savam bērnam, sākumā sistu man ar slapju lupatu pa vaigiem, un pēc tam tikpat sirdīgi un bezpalīdzīgi raudātu, iespiedies istabas stūrī.
Jo mans padomu saraksts pirmklasniekam izskatītos tā ( un stāstītu es to visu Dona Korleones balsī):
Nedzenies pēc labām atzīmēm. Nekādas vērtības tām nav. Tu pats sev uzliec latiņu pēc savām iekšējām sajūtām, nevis kaut kāds cipars žurnālā.
Tev nav obligāti ar kādu jādraudzējas. Pietiks, ja būsi pieklājīgs. Jā, grāmatiņas par skolas draudzību ir jaukas. Bet var taču gadīties, ka “tava” cilvēka šajā kolektīvā vienkārši nav. Neskumsti, viss vēl priekšā!
Skolā vairs nav “jauki mazulīši”. Tu nokļūsti kolektīvā, kurā sanākušas pilnvērtīgas, lai gan joprojām augošas personības. Šis kolektīvs gandrīz pilnā sastāvā izies cauri visiem 12 skolas gadiem. Un spēcīgas personības to sajutīs uzreiz. Jau no pirmās dienas sāksies attiecību veidošana. Pacenties “ierakstīties” kolektīvā cienīgi. Neļauj sevi aizvainot.
Neiesaisties attiecībās, kur nostājas visi pret vienu. Ja kolektīvā izveidojusies šāda situācija, nekļūsti par bara locekli, kuri cenšas samīt vājāko. Un izstāsti par šo situāciju man. Es atradīšu pareizo cilvēku skolā, lai risinātu konkrēto situāciju.
Neviens nav tiesīgs pazemot tevi un smieties par tevi. Arī skolotājs. Mūsu jaunāko klašu skolotāja uzskatīja sevi par Comedy Club zvaigzni un ļoti mīlēja izsmiet bērnu kļūdas. Viņai patika apsmiet bērnus publiski. Tas bija ļoti nepareizi!
Skolotājs nav ar bezierunu autoritātes auru apveltīts. Ar visu cieņu pret skolotāja misiju, bet savā dzīvē esmu redzējusi tik daudz cilvēciski nepatīkamu, cietsirdīgu, uz dzīvi apvainojušos, vāju un dumju skolotāju, ka nekad neteiktu savam bērnam – “skolotājam vienmēr taisnība”. Tas tā nav! Arī skolotājs mēdz kļūdīties. Bet, iespējams, viņš ir brīnišķīgs cilvēks, Skolotājs ar lielo burtu, un tieši viņš būs tas, kas pirmais nāks tev palīgā sarežģītā situācijā. To sapratīsim jau mācību procesa laikā, nesatraucies!
Tu vēl esi maziņš, bet tas nenozīmē, ka ar tevi var darīt visu, kas ienāk prātā. Ja tu nevēlies ēst brokastis, tu drīksti to nedarīt. Ja tev nepieciešams iziet uz tualeti, tu vari to darīt, iepriekš pabrīdinot skolotāju. Pieprasi cieņu pret sevi, un mācies cienīt citus.
Tev nekādā gadījumā nedrīkst draudēt. “Salauzīšu tavu telefonu”. “Atņemšu un neatdošu”. “Sakārto matus, citādi tos nogriezīšu”. Lūk šo visu lai saka, ne tev, bet man. Un es jau nu atradīšu ko atbildēt, tici man. Bet tu sēdi un klausies.
Tevi nevar nepalaist uz mācību stundām. Pat ja esi aizmirsis maiņas apavus, sporta tērpu vai zīmēšanas bloku. Tavas tiesības uz mācībām nosaka likumdošana. Vari droši no sava metru divdesmit garā auguma demonstrēt spēju aizstāvēt savas tiesības. Bet speciāli dumpoties, protams, nevajag. Un ja jau reiz tā ir noticis, ka maiņas apavi ir palikuši mājās, aizstāvi savas tiesības iet klasē ar notīrītiem āra apaviem. Jo arī citu darbs ir jāciena – grīdai ir jāpaliek tīrai.
Ikvienā situācijā zini – tev vienmēr būs aizsardzība. Un tā aizsardzība esmu es. Tu vari man zvanīt jebkurā brīdī. Es palīdzēšu tev atrisināt jebkuru sarežģītu situāciju. Kā Betmens vai Karlsons. Es vienmēr esmu blakus!
Iepriekšējais raksts
Daži valrieksti, ūdens un mazliet pacietības – īsts mūžīgās jaunības eliksīrs
