“Simts reizes vajag atkārtot”, “kā pret sienu runāt”, “ kamēr nesāk kliegt, tikmēr neko nedara” – šīs frāzes droši ieņem pirmo vietu vecāku hitparādē sūdzoties bērnu psihologam. Kāpēc? Pati galvenā vecāku kļūda ir tajā, ka viņi cenšas dot norādījumus mazajiem, tā kā viņi būtu pieauguši. Mazo pusē ir savs saprašanas veids, kuru ir jāņem vērā, ja mēs vēlamies būt sadzirdēti.
Kļūda Nr.1 – Nav acu kontakta
Mazajiem ir tikai lokālā viena kanāla uzmanība. Tas nozīmē, ka bērns spēj koncentrēties tikai uz vienu uzdevumu. (Piemēram, uz tuneļu veidošanu no krēsliem.) Ir bezjēdzīgi uzvilkties, ka bērns, spēlējoties, jūs nedzird. Viņš vienkārši nav, pagaidām, uz to spējīgs. Vēl, pietam, mammas vārdi nāk kaut kur no augšas tad, kad “īstā dzīve” notiek šeit, zem krēsliem.
🌲 Darbs ar kļūdām
Pirms dot norādījumus, nepieciešams pārslēgt bērna uzmanību uz jums. Apsēdieties uz ceļiem, paskatieties bērnam acīs (var pieskarties vai paņemt aiz rokas). Uzrunājiet viņu vārdā: “Laura, paskaties uz mani”, “Māri, paklausies, ko es tev teikšu” utt. Bērnam, vecākam par 3,5 gadiem, ir vērtīgi atkārtot to, ko viņš dzirdēja. Uzdevumus, kurus pats sev uzdevi, izpildīt ir daudz reiz patīkamāk.
Kļūda Nr.2 – Lūgums sastāv no vairākiem
“Novelc zābakus, nomazgā rokas un pie galda” – mūsu skatījumā, lūgums ir kā div reiz divi. Priekš bērna, kurš ir jaunāks par 3.5 -4 gadiem, tas ir diezgan grūts algoritms. Pamēģini atcerēties secību, neko neizlaižot. Tā mazais “iestrēgst” koridorī.
🌲 Darbs ar kļūdām
Sadaliet grūto uzdevumu vairākās daļās. Dodiet bērnam vienu īsu uzdevumu: “Novelc zābakus”. Nākamo sakiet tad, kad pirmais izpildīts.
Kļūda Nr.3 – Netiešs norādījums
Piemēram: “Tu vel ilgi sēdēsi netīrumos?”, “Tev patīk staigāt ar lipīgām rokām?”
Bērns visu saprot burtiski. Saprast, ka mammas jautājumā ir apslēpts norādījums, lai rīkotos, viņam ir pagaidām grūti.
🌲 Darbs ar kļūdām
Vajag atcerēties, ka bērns vel tikai apgūst vienu valodu. Tāpēc visiem lūgumiem jāskan tā, lai tos varētu saprast viennozīmīgi.
Kļūda Nr.4 – Daudzvārdība
“Mārtiņ, cik reizes tev var teikt, lai tu nelec no krēsla uz dīvāna!? Tu jau aizmirsi, ka pārsiti degunu? Tu gribi to izdarīt vēlreiz?” utt.
Saprast, ka vecāku runa, kura saucas “Sakrājās”, stāsta par to, ka vajag pārtraukt bīstamo nodarbi, pagaidām viņam ir par grūtu. Viņš tikai sapiņķerējas daudzajos vārdos un termiņos.
🌲 Darbs ar kļūdām.
Nevajag bērnam atgādināt par pagātnes grēkiem. Nevajag biedēt ar tuvojošām nepatikšanām. Bērns dzīvo šeit un tagad, tāpēc ietekmēt viņu ar gariem paskaidrojumiem ir bezjēdzīgi. Viss labāk tādā brīdī teikt: « No krēsla nevar lekt, jo tas ir bīstami.» Pēc tam var situāciju pārvērst par joku. Piemēram, paņemt bērnu no krēsla un gaisā palidināt. Vai arī pārslēgt uzmanību. Piemēram, kurš labāk pārleks pāri lapām, kas saliktas uz grīdas. Jātrod cits veids, kurš būtu mazāk bīstams, lai bērns varētu izlādēt savu enerģiju. Pats galvenais noteikums, ja nevarat izmainīt bērna uzvešanos, mainiet apstākļus, kuri provocē bērnu uz bīstamām darbībām. Piemēram, aiznest krēslu uz citu istabu.
Kļūda Nr.5 – Kliegšana
Bērns paprasīs piedošanu, pateiks, ka dzirdēja un saprata. Patiesībā, viņš nedzirdēja – ne līdz tam bija. Galvenais mērķis bija – novērst sodu. Pie tam, kliegšana izraisa nemieru un bailes. Bailes samazina spēju domāt.
Atcerieties, kā jūs jutāties, kad ar jums runāja augstos toņos kāds, kurš ir jums svarīgs. Piemēram, priekšnieks. Ir tāda sajūta, ka mēs pazūdam un paliekam dumji. Tas pats notiek arī ar bērnu.
🌲 Darbs ar kļūdām
Pats labākais veids, lai emocijas kontrolētu – ievērot secību. Ja bērns sapratīs, ka nav iespējas izlūgties stundām ilgo sēdēšanu pie televizora, viņš pārstās ignorēt lūgumu izslēgt multenes.
Kļūda Nr.6 – Sagaidīt, ka momentā mainīsies uzvedība
Amerikāņu pedagogs Merija Bad Rou eksperimentā atklāja, ka bērni uzņem teikto ne tik ātri, kā pieaugušie – dažās sekundēs. Tai skaitā, arī pēc tam, brīvprātīgā uzmanība (tas ir ar gribas palīdzību pievērsties vērtīgajam nevis interesantajam) pilnībā formulējas bērnam tikai 6-7 gados. Tas nozīmē, ka ātri pārslēgties no tā, kas viņam interesants (piemēram, vilkt pa zemi krēslu) uz to, kas jums ir “interesants” (apģērbties un iet pastaigā) bērns vienkārši nevar.
🌲 Darbs ar kļūdām
Dodiet bērnam laika rezervi. Piemēram, jums ir laiks doties mājās, bet bērns nevar atrauties no spēles. Sarunājiet ar viņu, cik reizes viņš varēs nobraukt no kalniņa, pirms jūs dosaties uz mājām, tad jūsu lūgums, visdrīzāk, tiks sadzirdēts. Variants: Ja bērns nedzird, ka vajag nolikt mašīnīti un iet ēst, tad piedāvāja mašīnītēm sacīkstes – kurš ātrāk aizbrauks līdz virtuveu utt.
TURPPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
